vai tev ir kādas fobijas?

no kaiminienes,gan bērnībā,gan tagad nu traks sievišķis

Kopš agras bērnības baidos no zirnekļiem. Oma man uzdāvināja rotaļlietu - lēkājošu zirnekli, histēriski bļāvu, cik man bija bail :D
Baidījos no jebkāda augstuma, pat 1 m :D , bet kad biju Šveicē, tad pieradu un tagad baidos tikai no lieliem augstumiem.
Neieredzu žurkas, čūskas, skorpionus ..
Baidos, ka dzīvē nesasniegšu visu ko vēlos!

Nebiju nekad aizdomājies, pačekoju netā , izsmējos.  
Arahibutirofobija - bailes no arahisa sviesta pielipšanas pie mīkstām debesīm.
Kaunterfobija - bailes sabīties.
Penterafobija - bailes no sievasmātes vai vīramātes.

man nekas netraucē. to, kas man patik, es varu apliecināt un nekas citiem no tā slikts vai amorāls nenotiek. nu, pieņemsim- (patiesība)- man patīk jaunāki puiši. bet es to neuzsveru, tā nav kkāda apmātība un ir bijuši arī vecāki, jaunākie man vnk patīk labāk. un ar 40gadīgu man nav viens ceļš ejams, jo mani viņi nesaista.. tas nevienam netraucē un es to neslēpju. saku to arī puišiem, vienalga, vai viņs ir jaunāks, vai vecāks vai tieši manā vecumā.. un tas ir vienīgais, kur es izeju no ierastajām normām, stereotipiem. man negribās nokārtoties vai mīlēties publiski, jo tam ir vajadzīga nošķirtība. tas ir manī iekšā, šīs normas, un ja negrib par spīti visiem kādu nošokēt-  normālam cilvēkam negribās to darīt..