vai tu proti priecāties par citu veiksmi?

par draudziibu =) un smaidu cilveeka, par prieku, paliidzeshanu citiem, par labaam emocijaam=))

Skatoties uz to, cik liels naidinieks man tas cilvēks, un kāda ir notikusī neveiksme.. par nelielām nevaiksmēm priecājos, par lielajām gan ne, jo nekad nav izslēgts, ka kas līdzīgs nenotiks ar mani ... :)

šo tekstiņu saņēmu kādā vecāku sapulcē,nu tā humoram,lai sapulce neliekas tik garlaicīga...
vēl varētu priecāties,ka kabatā naudas maciņš,jo būs reiz iespēja tajā likt naudiņu,cik nepieciešams...

Ir grūti visu laiku būt jautrā prātā. Pirmkārt, tas apkārtējiem liek domāt, ka ar cilvēku kaut kas nav kārtībā un nespēj uzticēties nopietnas situācijās un otrkārt, tas arī nogurdina organismu. Jā, iespējams daudz vairāk cilvēku tagad staigā drūmi un "skābi". Varbūt ne gluži tāpēc, ka aizmirsusi priecāties, bet gan tāpēc, ka ir pārāk daudz lietu par ko uztraukties un priecāties nemaz negribas. Nu iedomājies, tikko bija svētki, visiem bija jāpērk dāvanas, jāgatavo milzīgi galdi... Domāju, ka tīri labi tas ietekmēja arī finanses un  tas jau nav nemaz tik priecīgi. Turklāt ārā viss tik pelēks... Katram, protams tas viss ir individuāli. Es nevaru sūdzēties, ka man pietrūktu prieka dzīvē. Pēdējās nedēļās to vien darīju kā priecājos un uzjautrinājos, bet tagad nu ir pienākusi sesija un jautrība nedaudz jānoliek pie malas.

Mēs nekad nespēsim iejusties otra cilvēka ādā,saprast viņa domas,izjūtas un paskatīties uz pasauli ar otra cilvēka acīm.

nezinu vai protu, bet priecājos  
... pamostoties- par bērniem, par sasniegtajiem mērķiem, par klientu -kurš aizejot pasmaida, par kolēģu -paldies, par laiciņu aiz loga un garāmgājēja smaidu...

Nu ja attiecības ir neveiksmīgas, tad loģiski, ka tās nedos spēku, bet ja cilvēkam ir mīlestība, tad gan es nesaprotu, kā var nepriecāties par dzīvi - kas tad tā par mīlestību, kas neliek smaidīt un baudīt dzīvi, kas neliek justies laimīgam?

Protams - dzīvē neviens nevar uzvarēt vienmēr un visur :)

protams....sawadak jau newar izdiwot...:)

ja protu lai cik sapiga ta butu :(