vai viņi skumst utt?

NU viss atkarīgs no situācijas. Es arī esmu bijusi pametējas lomā. Ir bijis ka skumstu, bet tas ir tad, ja jāpamet kādu objektīvu iemeslu dēļ, kāpēc es neesmu īsti redzējusi so attiecību nākotni (it kā vīrietis labs, bet kaut kas nedaudz pietrūkst). Esmu bijusi ar kādu kopā tikai tapēc, ka negribās būt vienai. Šādas attiecības, protams, nav ilgstošas un pēc tādām es neskumstu. Un tad vēl ir bijušas tādas, kad pret mani sāk pēkšņi nevērīgi izturēties. Tā kā pagāja ilgs laiks kamēr saņēmos tās pārtraukt, tad arī vairs jau neskumu.  Situācijas ir daudz un dažādas... Domāju, ka daudz kas ir atkarīgs no šķiršanās iemesla. Ja cilvēki ir spiesti šķirties kaut kādu apstākļū dēl, tad jau tas lēmuma pieņēmējs arī skumst un pārdzīvo.

par aizgājušiem sliktu vārdu nemin, lai dus mierīgi.
uzmetējiem galva nesāp, līdz nepienāk viņu stundiņa.
pamest nav nācies, bet nesaku - nekad.

Ja nav cita tad vientuļās naktis trūkst.

Nu tā bišķiņ jau skumst noteikti, bet cik nu izrāda, to grūti saprast. Nevar jau cits ielīst citu galviņās.
Lai gan domāju ''bara cilvēki'' aizmirst ātrāk - nu tiem, kam darbi ar kolēģiem, cilvēkiem, ir paziņu, paziņas, tie aktīvie cilvēki, kuri nododas kaut kam, tiem protams mazāk skumju.