vai vienmer pagātne paliek pagatne?

Ne vienmēr, jo bieži vien pagātnes notikumi mums iespiežas atmiņā tā, ka mēs vai nu līdzīgā situācijā rīkojamies the same, vai vnk bēgam, izvairamies.. Bieži pagātne cilvēkiem iedragā morāli, pašapziņu, kas turpmākajā dzīvē dažādās situācijās liek rīkoties citādāk, nekāmēs rīkotos ja reiz kas tāds nebūtu noticis.. un tamlīdzīgi

ēē, zini, ja paliek rētas, tad tās vienmēr atgādina par to, ka pagātne ir reāla..

dažkārt, kad cilvēks ir bijis ļoti laimīgs un pēkšņi pazaudē itin visu, tad viņš it kā dzīvo pagātnē. laiks iet uz priekšu, cilvēki dzīvo tālāk, bet šis cilvēks dzīvo atmiņās. fiziski viņš dzīvo šodien, bet visādi citādi vakardienā.

par to citātu - tur drīzāk ir tā, ka ir kādas lietas, ko cilvēks darījis pagātnē, un tās lielā mērā ietekmē viņa tagadni. var izdarīt ko tādu, ko nekad nespēs aizmirst un tas nekad neatstās cilvēku. bet tām ir jābūt briesmīgām lietām.

nezinu pagatne ir pagatne to mainit vairs nevar toties savu nakotni ietekme tu pats !

ja to necilaa tad jaa.

pagātne paliek pagātne, bet tā var atkārtoties &, pat ja tā neatkārtojas, vienalga ir jābūt gatavam, ka pagātne var atkal "uzpeldēt"!

tā ir pagātne un kas bijis ir izbijis-nedomā par to wai TO

Jā, ja to atstāj pagātnē.

Pagātne vnm kkad turpmākajā dzīvē atgriežās. ;//

Pagātne veido tagadni, bet tagadne - nākotni. Visas trīs ir nesaraujami saistītas - kur aizbēgsi? Un tas citāts ir nepilnīgs, tādēļ apgrūtinos komentēt.

no pagātnes vienalga neaizbēgsi, tā ies līdzi kā ēna

nee dazreiztaa negaidiiti uzpeld atgriezas.

..un arī priecīgas vai ne pārāk atmiņas..