vislielaakais attalums ko esat nogaajushi ar kaajaam???

Atņemt otram cilvēkam dzīvību,slepkavība.....

atluuzu aluspagrabaa pie galdinja un wisus suutiiju 3maajas taalaak!
kad man to staastiija taada reeka naaca pasai par sewi!un par kaunu labaak nerunaat!:)

Tāds,ka mans mīļums jau no rīta piedzērās-un man bija laimīga dzimšanasdieniņa:(

Vienozīmīgi viss,kas saistīts ar medicīnas nozari.
Bet no tādiem ne ar profesiju saistītiem darbiņiem liels izaicinājums man būtu adīšana,izšūšana,knipelēšana u.c.,jo man trūkst pacietības tam.

Nav pusītes,esmu viens veselums-unikums :P

nu man ir ta.........
kad neesam kopa man visu laiku velk uz kaski..........gribas strideties un liekas ka vins daritu tadas lietas kas man nepatiktu vai kko taadu...
bet tad kad esam kopa tad viss ir pilniga pakalaaa (vienalga kas notiek apkart)......
ir tikai vins un es..un kopa pavaditais laiks.........

Skatoties cik taalu darbinsh ... Es bisku pabraucu ar transportu sabiedrisko un pec tam speciaali kaapju aatraak aaraa lai pastaigaajoties aizietu liidz darbam caur parku - baigi forshi pamosties var :)

ne ilgi. man ir svarīgi, lai man būtu blakus, lai varu satikt kaut vai nakts vidū, lai mani samīļo. un ja tas nav iespējams tad var nojūgties, domājot par to, ko tas cilvēks dara, vai viņš ilgojās(?), vai šonakt viņš guļ, zinot ka es eju izklaidēties ar draugiem(?), vai viņš mani nekrāpj(?) ... miljoniem domu, kas sarežģī dzīvi, tad sagribas aiziet uz kādu klubu, un atlaist pedāli, un TAD jau iereibis sadari muļķības, un pirmoreiz jau liekas, ai, kas tur.. tāpat neuzzinās. un tad jau nākamā, un nākamā reize(arvien vieglāk, un vieglāk), līdz tas attālums ir kļuvis par milzu aizu, gan fiziski gan emocionāli. un tad viss.. tu tikai turpini dzīvot tālāk, nobeidzis sevī jebkādas jūtas pret to cilvēku, un iespējams tā ir pat labāk, jo kādēļ gan jāmoka sevi un to otru.

pati esmu ar abaam kreisajaam