vnk jautājums par sabiedrību?

Esmu acīs arī pateikusi, kā ar mani uzdrošinās tā runāt vai pret mani tā uzturēties, tad uzreiz pārmaina savu uzvedību. Bet pie vadītājiem neesmu gan gājusi sūdzēties, kaut gan, ja tas būtu regulāri, tad noteikti aizietu un pasūdzētos, jo nevajag pieļaut, ka pret mums izturas ar nepietiekošu cieņu.

ja mani neapmierina attieksme, tad es nakamreiz uz turieni nekad neeju, bet ja gadijujmā nākās tur iet, tad ar taadu pasu attieksmi eju pretim. Ja mani suta dirst, tad tas nenozime,ka es nevaru izdarit to pasu ;)
visadi citadi - ja ir iespeja- tad ari pasaku, ka tada attieksme man nav pienemama, bet dazreiz tas pat nav vajadzigs, cilveks pats saprot,ka,ja sudiga diena, tad to nevajag izgazt uz citiem.

kaut kaa tā

p.s. esmu rakstijusi visadas sudzibas ''atsauksmju gramataas''

Jā, man ir svarīgi. Ja es eju iestadē, velku zolīdu ancuku, uzpucējos, šašmaržojos - vis spīzdīgs un laistīgs - kompets ne cilvēks!    Un es vēl nav muti vēris vaļā, ka kāds/kāda sāks tur nez, ko pilināt smadzenē! JOOOP!   Sveša cilvēka uzvedība, kurš  man neko nenozīmē... zin, nepaliek iekšā un nesprāgst uz āru -  vienkārši izplēn, izskrien cauri, njuss, varbūt bik aizķerās , bet ja aizķerās, tad tas automātiski aiziet HDD tālajos failos un mapē ar nosaukumu "never".   Protams, ja sāk pārāk smerdelīgi d..t un publiski.. es pat nezinu... nekad nav bijis.. :D - droši vien pirmajā brīdī apstulbtu nu bet tad pūstu ārā tā , ka nelaimīgi jutīsies arī tie , kas vispār tuvumā atradās.   Godīgi sakot, es nezinu - neatceros, kad pēdējo reizi kaut ko tādu un pie kam iestādē - tur tak visi sēž pie savām sēdvietām ar zobiem, nagiem, ragiem iekrampējušies, smaids no auss līdz ausei, vari pats sūdus gāzt uz galvas, tik smaidīs un smaidīs.    - bet nevajag tā darīt - viņiem jau tā nav viegli - es par abpusēju sapratni un toleranci. Savādāk nevar, savādāk neizdzīvosim.

zini,ir tā,ka eju visur ar smaidu/humoru,pēc manis paliek smaidot un pat komplimentus saņemu par to ,,beidzot kāds ar smaidu,dzirksteli un saulesstaru-ne tā ka vairums drūmo seju,,
smaidu es,smaidi Tu,smaida visa pasaule :)) patīkami tak ,vai ne ....
bieži arī nācies saskarties ar attieksmi ,,pat nezinu kā nosaukt-kā pret suni?,, bet kas man,saku acīs un tieši ,,sāksim ar attieksmes maiņu,esmu cilvēks tāds pats ka Jūs,tas ka kāds ir nokaitinājis Jūs,nevaig dusmu izlikt uz mani,es uz Jums tak nerūcu un caur pieri neskatos,, seko atvainošanās,smaids un tiešām attieksmes maiņa
kāpēc man klusēt ja ir ko teikt? kāpēc man ir tā negatīva attieksme jāuzņem? kāpēc,kāpēc,kāpēc .... blje es ar nax varu sist dūri uz galda,klāt augstos toņos bez ļa ļa - patiks :)) šaubos,nu tad saņem sevi rokās,ja nespēj - tad neesi īstā vietā
skriet kur sūdzēties,tas nav priekš manis,jo saku tieši tam,ar kuru saskaros - visiem problēmu ir pilns ānuss,izlikt dusmu uz kādu nav liela māksla-māksla ir turēt sevi rokās un pasmaidīt ne tikai pašam,bet likt pasmaidīt citiem ap tevi,jeb kuros laika apstākļos

te man ir ko pamācīties,jo es nemāku par sevi pastāvēt un nolikt nekauņas pie vietas

Nepievēršu uzmanību, Nu ja slikti izturas ar šķību aci arī paskatos

Jā, attieksme ir svarīga. Pagaidām nav nācies saskarties ar negatīvu attieksmi. Vienmēr visi ir bijuši jauki un laipni... Nu izņemot tad, kad kādreiz mācību nolūkos ejam uz kādu slimnīcu praksē un tur medmāsas izturas tā, it kā būtu pasaules nabas, bet mēs- kājslauķi. Bet, tas ir cits stāsts un tur mēs īstenībā nevaram aizrādīt. Mums ir palti jāsmaida, jāpasaka paldies par pazemojumu un jānovēl jauka diena. Bet, ja es atnāktu kā klients uz kādu iestādi, tad iespējams, arī pateiktu, ja mani kaut kas neapmierinātu. Skandālu gan nerīkotu, jo saprotu, ka katram jādara savs darbs un visiem arī gadās melnās dienas.

Ir jābūt cieņai pret visiem.
Es aizrādu, ja neizturas kā pienākas.  

Agrāk es visur noklusēju,bet tagad vairs ne nesu nekvalitatīvu preci atpakaļ uz veikalu,ierēdnim atgādinu,ka viņš dara savu darbu par kuru saņem algu utt.

man svarīgāk, lai viss ātri notiekās, besī čammas un svarīguma izrādīšana.
nelaipnību piecietīšu.