wai esi kadreiz domajis par pashnawibu?

...mjāā...esmu gan...taču nevaru atļauties to darīt...ir dēļ kā dzīvot:)))

vel vakar domaju - vai ir verts seit uzdot tik nopietnu jautajumu

Jā, neslēpšu, ka esmu par to domājusi, jo esmu ļoti emocionāla un impulsīva...

Pirms kādiem 2 gadiem.Atzīšos ka tas bija stulbi ;DD

Biju, un kas par to, galvu tik sev vairāk samuļķoju!

pirms kaada laika man bija taads periods, kad vieniigais par ko domaaju bija, kaa atraak nomirt! et tas nesen paargaaj!:)

jā,tad kad liekas,ka nav gaismas tuneļa galā...

ar tadam mulkibam neaizraujos...
padomajiet tik dzive ir skaista un tew ir tikai VIENA unVIENIGA dzive...

ne to vien var padomat

Esmu~kad domāju,ka esmu zaudējusi cilvēku,kuru  mīlu,likās ka bez viņa nav jēgas dzīvot.

esmu un nereizi vien.....parast tā notiek kad izjūk attiecības

reizēm...
bet it kā jau nemaz nav tik slikti....
nē, es tik runāju, bet nedomāju, ka to kādreiz darītu, jo joprojām, tas liekas visbezjēdzīgākais, ko vispār viena cilvēciska būtne var izdarīt.

Jā

pusaudzu gados biezi par to domaju.