4.Taču Viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes Viņš bija uzkrāvis sev, kurpretī mēs Viņu uzskatījām par sodītu, Dieva satriektu un nomocītu.
5 Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts Viņam mums par atpestīšanu, ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti.
6 Mēs visi maldījāmies kā avis, ikviens raudzījās tikai uz savu ceļu, bet Tas Kungs uzkrāva visus mūsu grēkus Viņam.
7 Kad Viņš tika sodīts un spīdzināts, Viņš padevās un neatdarīja savu muti kā jērs, ko ved nokaušanai, un kā avs, kas paliek klusa savu cirpēju priekšā; tā Viņš apklusa un neatdarīja savu muti.
[Jesajas 53:4-7]

Ik reizes kad lasu šo domāju ar ko gan esmu izpelnījusies,tādu uzupurēšanos,Jēzus taču pēdēja brīdī vareja pateikt:"Tēvs, zini man pietiek, es nemiršu,par šo grēcinieku slimībām,stulbām rīcībām,grēkiem,ļaunām domām!'noņem mani no šī krusta!
Taču nē!Viņš tika pazemots līdz pēdējam!
Un katrs no mums var tikt glabts.Ja vien mēs ļausim.
Piegriezies skatīties,kā cilvēki iznieko savas dzīves,alkoholā,nakts izspriecās,narkotikās!
Ticiet man ir kaut kas daudz daudz labaks par šo visu!

Lai jums forša diena