Diena pagaja tik ļoti ilgi,
Beidzot es atkal naktī esmu atdzimis,
Tu Liki man celties no tumsas plīvuriem,
Tu liki man ticēt un  pacelt rokas
Pret sauli un menesi gaišo...
Kad likās ka visas cerības jau zaudētas...
Kad likās ka mīlas klusās sveces jau dzīsušas ir,
Tu iznāci no miglas tumsas plīvuriem,
Un devi gaismu sirdī un dveselē manā.
Es atkal jūtos pilns spēka un gribas dzīvot,
Lidot, smaidīt un smieties, priecāties un
Veltīt tev sauli, menesi un debesis,
Katru zvaigzni spožo es veltu tev...
Katru kaisles un siltuma pilnos skūpstus davaju tev...
Neaizmirstamas Sahāras naktis pavadam mēs kopa,
Liesmās, navē un tumsā mes kopā kalsim gaismas starus.
Jo es mīlu tevi traki un maigi,
Tu esi mans brinišķīgais zieds,
Es esmu tava menessgaisma maigā un gadīgā.
Es vēlos maigi un gadīgi samīļot tevi,
Ka eņģelis samīļo sauli debesīs,
Un vēlos pateikt -
Cik ļoti es esmu laimīgs ar tevi kopā,
Tuvāk saulej, tuvāk zvaigzēm, tuvāk....
Tuvāk tev, manu mīļo gotheņģel...
Es mīlu tevi ...
Tu un es...
Mēs.