Prieks ir dzīves spārni.
Spārni, kuri mums pieaug brīžos, kad mēs izjūtam prieku. Prieks ir emocijas, jūtas, saviļņojuma brīdis, kaut kas neizsakāms. To nevar izteikt vārdos. Tas ir jaizjūt. Jaizjūt pašam. Cits to izjūt, cits ne, cits par to sapņo, cits meklē, bet citam to neizdodas atrast.
Dzīves spārni.
Dzīves spārni, kuri mums liek sajusties prieka pilniem. Spārni, kuri dod mums iedvesmu dzīvot šo dzīvi, kas mums katram atvēlēta. Mēs katrs jūtam un izjūtam prieku. Prieka brīži. Neizsakāmi prieka brīži. Kaut kas brīnišķīgs.
Arī putns, kas paceļas gaisā, izjūt prieka sajūtu. Viņš lido. Jūtas priecīgs par to, ka arī viņam ir dota iespēja dzīvot šajā pasaulē. Viņš lido kopā ar citiem putniem un vēlas arī turpmāk justies laimīgs, priecīgs, viņš jūtas kādam vajadzīgs. Un tad atkal viņš paceļas gaisā. Lido, cik vien spēj. Spārni. Gaiss. Skābeklis. Sajūtas. Emocijas. Tas viss ietilpst priekā. Putns ir tāda pati radība kā mēs visii. Viņam arī ir vajadzīgi spārni, lai lidotu, lai dzīvotu.

Tāpat ir arī ar mums, cilvēkiem. Mēs priecājamies, lidojam domās, sapņojam, bet tas viss- prieka dēļ. Mēs vēlamies izjust prieku, citam tas izdodas, citam ne. Tas ir arī atkarīgs no kāda cita, kurš mums liek prieku izjust, kurš mums liek pacelties, piemēram, septītajās debesīs. Mums jālido savā prieka pasaulē. Prieks ir dzīves spārni, kuri doti ikvienam, lai dzīvotu. Citam tie ir mazāki, citam plaši kā paradīzes ieleja.
Lido, cik vien tu augstu spēj, pacelies debesīs! Izjūti katru prieka mirkli, dzīvo dzīvi ar saviem dzīves spārniem!
Priecājies, ka tev ir doti dzīves spārni, kuri mūs dara laimīgus un kuru dēļ mēs dzīvojam. Prieks tik tiešām ir viena milzīga pasaule, kuru mēs nevēlamies pamest. Bet kādu dienu mums tas būs jādara, un tad mēs nokļūsim tik plašajā paradīzes ielejā.
Tātad prieks ir dzīves spārni!