Es gribu par daudz...
Paklau, mila!
Es gribu Tavs but,
Ne rit, ne parit
Bet tulit.
Gribu daudz Tev teikt,
Bet nevar vardus sameklet.
Vienkarsi atplest rokas,
Un Tevi maigi apskaut.
Gribu lupas Tavas just,
Just ka sirds Tava pukst.
Gribu, lai Tu dzirdi
Ko mana sirds Tavai cukst,
Gribu Tevi pie sevis piespiest,
Tevi skupstit un nemulst,
Neklausit, ko saka citi,
Galvenais, lai mums butu labi,
Butu labi vakari un riti.
Gribu Tikai Tev piederet,
Gribu but milets,
Un gribu ari milet.
Nepielausu, lai ar mani spele,
Un pats negrasos spelet.
Gribu velos vakaros,
Pie kamina Tevi sildit.
Gribu skaistas vietas Tev radit,
Ar Tevi prieku dalit,
Un bedas prom no Tevis dzit.
Gribu Tevi izprast,
Un velos, lai saproti mani.
Es netaisos Tevi pamest,
Ne tagad un nekad,
Tevis del es gribu,
Visu pie malas mest.
Gribu pa milas taku,
Uz prieksu Tevi vest.
Un par slieksni katru,
Savas rokas pari nest.
Gribu rupeties par tevi,
Un lai rupetos par mani.
Vai par daudz es prasu?
Tikai vienu: Milestibu Tavu!!!
Gribu Tavas lupas redzet smaidu,
Un acis prieku.
Nevis asaras un kaudzi bedu,
To uzskatu par greku.
Gribu milestibu just,
Un ari milet.
Dzirdi mana saulit,
Ludzu, neskumsti,
Mes satiksimies!!!