Neaiztiec mani, manis naw
Weel mirklis un es grimstu bezgaliibaa, nakts dzeesh manas kljuudas dziiwee, kljuudas miilestiibaa
Es beegu no taa, no kaa biistos un diewinu
Atrast waardus iistos
Lietus liist, manas aklaas acis weershot skaidras, tajaas nav naida, taas baidaas no jutaam ar baltiem diegiem shutaam, taam ir nepiecieshama uguns un stulbi waardi nepaliidz
Putns lido tumsaa, liidz pietruuxt speeka tad mirst, taa dziiwei bija jeega
Skaitot luugsnu debesiim, izgarshot briiwiibu un sajust dziiwiibu sewii
Dot sewi, nenjemot neko pretii
Krist aizmirstot wisu, pienjemot tumsas cienju
Es luukojos tawaas acis, lasot tajas luugumu buut blakus weel sho nakti wienu
Bez waardiem, liekiem glaastiem, vienkaarshi sasildiit aukstumu sirdii
Esmu noguris no laastiem nepelniitiem, no tukshiem riitiem
Man uguns dziest sirdii
Mani neliek mieraa jautaajumi bez atbildeem, kuras mekleeju tewii, citos, jaa arii sewii...
Bet kaut wiena atbilde laikam buutu par daudz prasiits
No tawaam luupaam lasiits
Laasts dziiwei, un tam kursh pie wainas ka tik aatri beidzas shis staasts...

Komentāri (1)

Līdzīgie blogi


Aizmirsu paroli

prooferz

Рейтинг@Mail.ru Top.LV PULS.LV Professional rating system