Ziņas datums 24. 04. 12.


Apritējis jau gandrīz pusgads, kopš Ieva ir iepazinusi Dievu un ieguvusi priekpilnu dzīvi. Viņas dzīvē vairs nav vietas bailēm, atstumtībai un depresijai. Viņa ar sajūsmu stāsta, ka viņu vairs nemoka ne murgi naktī, ne depresīva rakstura domas un izjūtas dienā. Nav vairs vajadzības slēpties aiz svešu cilvēku maskām, jo viņa jūtas pilnvērtīga, saprasta un pieņemta tāda kā ir. Grūti noticēt, ka šī smaidīgā, pašpārliecinātā meitene, kādreiz ir baidījusies komunicēt ar cilvēkiem un jutusies nepilnvērtīga. Taču viens ir skaidrs, manā priekšā stāv cilvēks, kura dzīvi pilnībā ir izmainījis un dziedinājis Dievs. Ieva ir piedzīvojusi brīnumu savā dzīvē.

Sīkāk par izmaiņām sevī un savā dzīvē stāsta pati Ieva:                                                                         

„Savas dzīves sākumā, kad vēl biju bērns, iepazinu atstumtību un nepiedošanu. Mani vecāki izšķīrās, kad man nebija vēl apritējis gads, un es uzaugu ģimenē, kurā nebija tēva. Tas radīja manī dziļu nepilnvērtības sajūtu un nepiedošanu sev un citiem cilvēkiem. Pēc neilga laika no ģimenes aizgāja arī mana vecākā māsa. Paliku vien es ar mammu. Šķita, ka visi cilvēki, kuri man ir svarīgi, mani pamet. Tas manī radīja dusmas un naidu pret sevi un apkārtējiem cilvēkiem. Es pārstāju uzticēties cilvēkiem un viņus patiesi mīlēt. Es nespēju būt patiesa un atklāt sevi, ko domāju un kā jūtos. Es sevī kontrolēju visu: vārdus, uzvedību un reakciju. Es paslēpos aiz sveša cilvēka maskas un baidījos sevi atklāt. Izvairījos komunicēt ar cilvēkiem un atklāt savu patieso būtību. Bija tādas dienas, kad es dienas gaitā izteicu vien trīs teikumus. Visu laiku biju viena un jutos netīra, nepareiza, pilna ar kompleksiem un nepatīkamām izjūtām.
Kad mācījos skolā man, nebija draugu. Es norobežojos no apkārtējiem cilvēkiem, jo jutos neiederīga un savādāka nekā citi cilvēki. Domāju, ka visi man grib uzbrukt, tādēļ, kontaktējoties ar cilvēkiem, vienmēr ieņēmu aizsargpozīciju – savā attieksmē kļuvu asa un uzbrūkoša. Problēmas turpinājās, un es nepazinu ne sirdsmieru, ne brīvību.
Es sāku meklēt atbildes savām sāpēm psiholoģijā, filozofijā, ezotēriskā un homeopātijā. Meklēju atbildes tam, kas ar mani notiek, bet neviena no šīm nozarēm man nespēja sniegt ilgi gaidīto atbildi un palīdzību. Manā dzīvē nekas nemainījās. Šķita, ka kļūst aizvien ļaunāk.
Pirms diviem gadiem man tika atklāta depresija un veģetatīvā distonija. Sāku lietot antidepresantus un miega zāles, apmeklēju psihoterapeitu, bet labāk nekļuva. Es ikdienas cietu paniskas bailes no cilvēkiem, apstākļiem un notikumiem. Nekas nelikās drošs un patstāvīgs. Apziņā nespēju rast mieru un neatradu to arī miegā. Naktīs mani mocīja bezmiegs un murgi. Patstāvīgi izjutu nogurumu un apetītes zudumu. Sākās problēmas arī ar fizisko veselību, un es saslimu ar sirds aritmiju. Mans ķermenis joprojām turpināja funkcionēt, bet es nedzīvoju. Izjutu sevī iekšējas dvēseles sāpes un ļoti daudz raudāju.
Es biju tik nelaimīga. Domāju, ka nekam nav jēgas un būtu labāk aizmigt un nekad vairs nepamosties.
Dienas ritēja un manā dzīvē nekas nemainījās, līdz 2011. gada rudenī sasniedzu zemāko punktu savā dzīvē, kad sapratu, ka es vairs nespēju tā dzīvot. Toreiz es nolēmu, ka darīšu visu, lai izrautos no šīs nelaimīgās un bezjēdzīgās dzīves. Nolēmu, ka darīšu visu, lai kaut ko mainītu un, lai man nekad vairs tā nesāpētu.

Pēc neilga laika draudzene, kuru pazīstu kopš vidusskolas, uzmeklēja mani un uzaicināja uz mājas grupas rīkotu neformālu pasākumu. Tūlīt pēc šī pasākuma es sāku apmeklēt mājas grupu un vēlāk arī draudzi „Kristus Pasaulei”. Es ieguvu atbildes uz visiem jautājumiem un zāles visām savām problēmām! Es un mana dzīve sāka mainīties. Dievs mani dziedināja no depresijas un veģetatīvās distonijas. Es pilnībā pārstāju lietot miega zāles, antidepresantus un homeopātiju. Pēc visiem šiem gadiem es beidzot varu izgulēties un atpūsties. Pamazām Dievs ir sakārtojis manu domu un emociju pasauli, un manī ir izzudušas bailes, negatīvas domas un dusmas. Es vairs neizjūtu sevī naidu, bet gan mīlestību gan pret sevi, gan pret citiem cilvēkiem. Šī mīlestība ir tik liela, ka es nespēju to sevī noturēt!

Caur mājas grupu un draudzi, esmu iepazinusi draudzību, uzticēšanos un mīlestību. Dievs ir dziedinājis manu sirdi un devis mīlestības pilnas attiecības ar cilvēkiem. Esmu piedzīvojusi Dieva pieskārienu un dziedināšanu visās savas dzīves jomās. Esmu laimīgāka nekā jebkad!

Man vairs nav jāizliekas par citu cilvēku, es varu būt bez maskām, varu būt es pati. Man ir sirdsmiers, drosme un pārliecība par sevi. Esmu dziedināta no sirds veģetatīvās distonijas un manī ir pazudušas bailes, no kurām agrāk cietu ikdienā. Es jūtos tik neaprakstāmi brīva! Visu laiku smaidu un jūtos tā, it kā viss iepriekšējais smagums no maniem pleciem būtu noņemts nost.

Dievs ir dzīvs un reāls, un Viņš ir izmainījis manu dzīvi! Es ticu, ka Dievam ir brīnišķīgs plāns katra cilvēka dzīvei. Novēlu katram piedzīvot savā dzīvē Dieva brīnumu un mīlestību!

Ievas liecību pierakstīja Marija Graudiņa.