Pamodini mani, kad dzērves jau lido prom,
Nē, labāk, kad no viņām vairs pie debesīm ne miņas
Es vakar, starp citu, nozagu sirdi
Bez Tavas ziņas
No skapīša, kurā Tu to glabā
Un samalu miltos!
Esmu nežēlīga, teiksi, ka nepabrīdināju
Par pārmaiņām laikapstākļos manā dvēselē?!
Bet tad, kad Tu manējo sirsniņu
Tirgū par pieciem santīmiem pārdevi
Svešajiem garāmgājējiem?!

Tad, kad skūpstus uz visām malām sviedi?!
Labi, ka man vēl bija rokās sārti ziedi,
Aiz kuriem asaras noslēpt.
Negodīgais, nelietīgais melis!
Tomēr es Tevi pārāk mīlu, vai zini…?
Kurā rokā es turu Tavu piedošanu, nu mini!?
Labajā…?! Atkal nekā!
Es sviežu to atmiņu virumā
Un projām dodos.
Vakardienas sapņos man patika labāk…