Tu kā migla
pirms saules lēkta
atnāci, apskāvi
un izplēnēji.

Tu kā zvaigzne
pirms pasaules miera
iedvesi cerību,
bet neizpildīji.

Tu kā mēness
pēc saules rieta
uzlēci, uzsmaidīji
un norietēji.

Un tad kā sapnis
pēc mana miera
tik savāda,
bet nepatiesa.

Tik es kā migla
kā mēness pie zvaigznes,
sapnī Tevi noglāstīju.