-Tu esi bijušais "Barcelona Addictos" dalībnieks.  Kā tu sāki breikot un cik ilgi jau to dari? Un kas ir b-boys (breika dejotāji)  iedvesmas avots?



-Es vairs neesmu "Addictos" dalībnieks. „Addictos” tika dibināts 1995. gadā un es biju starp dibinātājiem,  bet es pametu grupu 1998. gadā, jo biju noguris no šoviem, skatuves un atbildības. Tas bija pārāk grūti priekš manis, jo es vēlējos dejot savam priekam, nevis darīt to kā darbu. Bez tam bija arī citi iemesli, kā piemēram manas attiecības ar grupas dalībniekiem. Man ir 30, bet viņiem ap 20,  un šī paaudžu atšķirība nebija vienkārša. Tagad mēs visi esam labi draugi, jo starp mums vairs nav nekādu savstarpējas atbildības vai pienākumu attiecību. Es sāku breikot 1984 gadā, 13 gadu vecumā, kad biju brīvdienās Argentīnā (esmu tur dzimis). Tur un Brazīlijā  es pirmo reizi satiku b-boys. Kad atgriezos Spānijā, arī tur parādījās breika filmas, un arī mani draugi sāka breikot. 1986. gadā  es sāku nodarboties ar graffiti , un breiks man kļuva otršķirīgs,  līdz 1994. gadā Vācijā es satiku b-boys ar neticamu profesionalitātes līmeni (Battle Squad, Second To None u.t.t.). Tad es atkal sāku nopietni trenēties. Sākumā es iedvesmojos no  N.Y. stila ("Rock Steady Crew" and "New York City Breakers"). Līdz 1990-iem gadiem tie bija mani vienīgie iedvesmas avoti. Kāju veiklība , stils un ātras, spēcīgas kustības (Ken Swift, Crazy Legs, Izzy Ice, u.t.t.). Kad es 1990-o gadu vidū atsāku breikot,  man jau bija grūti iedvesmoties no citiem b-boys, jo es biju sapratis, kas man patīk un ko es gribu. Bet, neraugoties uz to,  "Battle Squad” komandu es uzskatīju par ļoti labu, tāpat Maximo no Itālijas (R.I.P.) un tādas franču komandas kā "Actuel Force or Kafig.



-Pastāsti mums par "Barcelona Addictos"



Grupa tika dibināta 1995. gadā ar 6 dalībniekiem (Alexis, Kapi, Abraham, Moockie un Zeta). Mēs visi bijām no Barselonas, izņemot Zetu, kurš bija no Madrides. Moockie un Zeta pameta grupu 1996. gadā,  kad mēs sakām strādāt kā profesionāļi (piemēram teātros, BOTY (Battle of the Year – ikgadējas internacionālas breikdansinga sacensības), šovos, TV). Mēs četri sākām ievadīt moderno breika deju laikmetīgās profesionālās dejas pasaulē. Tātad, sākām šeit darīt to pašu, ko jau dažus gadus iepriekš darīja grupas Francijā. 1997. un 1998. gadā mēs dejojām uz daudzu Eiropas valstu skatuvēm. 1998. gadā mēs grupā palikām tikai 3 dalībnieki, jo arī Alexis pameta grupu,  un tajā brīdī arī  es nolēmu izbeigt. Abrahams un Frans sāka mēklēt citus b-boys,  lai saglabātu grupu. Tagad „Addictos” ir pavisam cita veida grupa, dalībnieki nāk no daudzām dažādām pilsētām, un grupa ir līdzīga daudzām citām mūsdienu grupām. Viņi ir ļoti labi „battlos” (breikdansa sacensības) un individuālajās prasmēs, bet vairs ne tuvu draugu komanda. Es tagad vairs neesmu nevienā grupā,  jo es dodu priekšroku solo dejošanai. Es vairs neatrodu domubiedrus, kuri b-boying uztvertu tā, kā es uztveru. Visi dejotāji aizraujas ar aktuālo modi,  un ir līdzīgi cits citam. Pēdējos 3 gados es esmu ticis aicināts piedalītos  neskaitāmos „battlos” un dejot pārtijās, un man ar to pietiek, jo tā ir liela atzinība.



-Ko tu domā par "BOTY" un kā jūs to uztvērāt?



-Kad es biju "Addictos”, mēs piedalījāmies  „battlos” divas reizes (1996. un1997. gadā). Tas bija lieliski,  jo mēs iepazināmies ar daudziem citiem b-boys un dalījāmies ar viņiem pieredzē. Tas šajā lietā ir pats labākais. Un mēs bijām ļoti apmierināti ar pasākumu organizāciju, jo sapratām, ka organizētāji  cenšas katram piedāvāt labāko. Tā bija ļoti laba atgriezeniskā saite.

BOTY tagad ir ļoti iepadīgi,  bet to „aizkulises”, man šķiet, ir ļoti trauslas un nedrošas. Viņi ir pārāk atkarīgi no sponsoriem un citu cilvēku atbalsta. Bet ir lieliski vērot, kā viņiem izdodas izdarīt to, ko viņi grib, esot atkarīgiem no tā visa. Iespējams, ka tā ir visā pasaulē, bet es droši zinu, ka Spānijā "Battle Of The Year" ļoti veicināja b-boys kustības attīstību. Daudzi breikotāji atsāka dejot, jo BOTY ir slavens, to atspoguļo prese un video. Man personīgi BOTY nozīmē vienu no lieliskākajām norisēm mūsu kultūrā. Cilvēkiem vajadzētu zināt šo pasākumu organizatorus un saprast, kā tie palīdz b-boys kustībai visā pasaulē.



-Pastāsti mums par "Montana" kā kompāniju.



Montanas kompānija  nāca tikai pašās beigās. Bet pirms tam mēs, Moockie un es,  paši nodarbojāmies ar grafiti. 1992. gadā mēs ar  Moockie sākām izdot žurnālu (DOWNROCKS aka BARCELONA GAME OVER MAG.). 1993.gadā mēs te atvērām pirmo grafiti veikalu, ar Jordi Rubio palīdzību („Felton spray” menedžers, kuri savā  laikā arī ražoja tīri labu krāsu). Jordi bijia patiesi pārsteigts par grafiti spēku un iedarbību, tāpēc viņš sāka mūs atbalstīt, cik vien spēja. Pirmkārt, bija jāpanāk, lai „Felton” sāk ražot labas grafiti krāsas,  bet šī kompānija nebija pārāk ieinteresēta grafiti atbalstīšanā – viņi to uzskatīja par kaut ko „netīru”.  1994. gadā viņš nogura no šīs cīņas  un ar mūsu palīdzību  (ieteikumiem, krāsām, tehnikām u.t.t.,) uzsāka  "MONTANA COLORS" kompāniju. Mūsu veikals (Bunker store) kļuva ļoti populārs 1995 gadā, pilns ar "Montana" krāsām. Simtiem ārzemju grafiti mākslinieku apmeklēja mūsu veikalu,  pirka dučiem krāsu bundžu un veda atpakaļ uz savu dzīves vietu.. Tā bija mūsu pirmā reklāma: grafiti mākslinieku darbi un runas par mūsu  perfektajām krāsām.  1996. gadā daudzas kompānijas sāka izplatīt "Montana colors" dažādās valstīs .Bija būtiski nostiprināt Montana brendu kā pirmo specializēto grafiti krāsu ražotāju. Tāds īsumā ir stāsts par Montanu, mazu kompāniju, kas ražo krāsas grafiti kultūrai.

-Pastāsti mums visu, ko cilvēkiem vajadzētu zināt par Montana kopijām, ko tu domā par šiem viltojumiem. Un kādu redzi atšķirību starp oriģinālu „Montana can” un kopiju.



1997. gadā  Montana Colors noslēdza līgumu ar L&G Vācijā par Montana Cans izplatīšanu centrālajā, ziemeļu un austrumu Eiropā.

1998. gadā  L&G piedāvāja  Montana Colors kļūt par tā pasaules izplatītājiem. Montana Colors noraidīja lūgumu.  1999. gadā vācu kompānija "DUPLICOLOR-VOGELSANG", kura ražoja aerosola  krāsas mašīnu atjaunošanai,  mēģināja ieiet graffiti tirgū, un izteica  Montana Colors priekšlikumu nopirkt šo kompāniju. Montana Colors piedāvājumu noraidīja.

2000. gadā L&G izteica jaunu piedāvājumu nopirkt Montana Colors kompāniju. L&G slēptais ekonomiskais atbalstītājs bija Duplicolor-Vogelsang. L&G draudēja Montana Colors ar karu, ja viņi nepiekritīs  pārdošanai. Montana Colors nepiekrita. 2001. gadā  DUPLICOLOR-VOGELSANG un L&G kopīgi uzsāka karu pret Montana Colors brendu un tirgu. Viņi sāka ražot gandrīz klonētas Montana cans bez Montana atļaujas un sāka tās pārdot visur  Eiropā. Montana Colors uzsāka tiesas darbus pret šiem ļaudīm, kuri, dīvainā kārtā, bija tik  neapdomīgi, ka, uzsākot savu sazvērestību,  šādu iespēju pat nebija paredzējuši.

L&G apgalvoja, ka viņiem ir Montana Colors atļauja: tie bija meli. Viņi apgalvoja, ka viņiem ir Montanas krāsu formulas: tie bija meli. Viņi apgalvoja, ka viņi ir ieviesuši krāsas gredzenu (donat) uz bundžām: tie, bija meli. Viņi pat apgalvoja,  ka ir piegādājuši Montana Colors krāsu aerosolus,  kurus Montana Colors pārdod pārējās valstīs: tie bija vēl vieni no viņu vājprātīgajiem meliem. Šie meli bija viņu amoka skrējiens.

L&G ražotās krāsas kvalitāte pat nav salīdzināma ar oriģinālo Montana. Piemēram, viņi krāsu baloniem lietoja gāzi, ko noraidīja grafiti mākslinieki visās pasaules malās. Visi veikali un pārdevēji sūtīja atpakaļ viltotās krāsas.

MONTANA COLORS, TOSTARP, SASKAŅĀ AR LIKUMU IESTĀJĀS PRET FALSIFIKĀCIJU UN NEVILCINOTIES PĀRTRAUCA IZPLATĪŠANAS LĪGUMU AR L&G.

L&G un DUPLICOLOR – VOGELSANG mēģināja iebiedēt Eiropas veikalus, apgalvojot, ka viņi ir likumīgie Montana vārda īpašnieki.  Tas ir pilnīgs nonsens.

Montana Colors ir vienīgais legālais tirdzniecības zīmes Montana īpašnieks  ar reģistrācijas numuru No. 664864.