Ar abiem Runu Zāles māksliniekiem, wiesturu un Reinšteinu, tikāmies neformālā gaisotnē kādā no Rīgas bāriem, kurā valdīja radoša un mierīga gaisotne. Abi hip hopa mākslinieki bija ļoti atsaucīgi un draudzīgi un, visiem kopā malkojot kafiju vai tēju, mēs paspējām gan kārtīgi izsmieties, gan pārrunāt dzīves vērtības…
Vēlreiz atklāti par Runu Zāli – kas tā īsti ir, raksturojiet to?

Wiesturz: Runu Zāle nav ne projekts, ne grupa, tas ir cilvēku kopums, kas ir virzīti uz vienu mērķi.
Reinšteins: Mēs esam 8 cilvēki, bet praktiski mēs esam vairāk, jo mūsos katrā iekšā ir vel pa kādām 3 personībām.
Cik ilgi jūs pastāvat?

R: 5.gadus. Bet kopā tusējamies jau ilgāk, visi jau bijām labi draugi arī agrāk.
W: Mēs labu laiku pirms tam nodarbojāmies ar mūziku atsevišķi un vienā dienā sapratām, ka mēs visi taču ejam uz vienu mērķi, tāpēc apvienojāmies, lai palīdzētu viens otram.
Kā jūs gūstat iedvesmu?

W: Visur smeļamies iedvesmu, no visa apkārt esošā, viss atkarīgs no situācijas.
R: Teikšu tā – viss ir vienots.
Ko jums nozīmē radīt mūziku?

W: Tā ir neatņemama sastāvdaļa, tik pat kā elpot un ēst
R: Uznāk posmi kad es domāju, kāpēc to daru, jo nevienam tas nav vajadzīgs, izņemot pašu. Kādu laika posmu esmu padziļināti iegrimis darbos, bet pēc kāda laika attopos, ka neko neesmu darījis mūzikā kādu laiku un tad uznāk iedvesma un gribasspēks.
W: Ja mēs uztrauktos par to, kas mūs klausās un kritizē, tad mēs mūzikā neko nedarītu, jo ļoti liela daļa nenovērtē mūsu darbu.
R: Klausītāji vairāk pievērš uzmanību nekvalitatīvam hip-hopam nekā kvalitatīvam.
Kuri ir mūziķi, kas ir kā paraugs?

R: Man baigākais talants liekas DJ Krii un mans vēl nezināmais producents vārdā X.O.
W: Katrs pats izvēlās savus paraugus. Tas var būt jebkurš mūziķis, kas nodarbojas ar mūziku profesionālā līmenī un ir patiess pret sevi un savu klausītāju.
Kādi ir Jūsu nākotnes plāni?

R: Mums ar Wiesturu drīzumā iznāks katram savs albums. Konkrētu laiku neminēsim, lai tā paliek intriga. Iespējams, varētu pat uztaisīt kopīgu albumu prezentāciju.
W: Nekādi citi dižie nākotnes plāni saistībā ar mūziku nav, vienkārši strādāsim mierīgi tālāk un laiks rādīs kā būs.
Kādi būs albuma nosaukumi?

R: Albuma nosaukumi ir izdomāti, taču vēlamies tos atstāt noslēpumā līdz albumu iznākšanai.
W: Manā iepriekšējā albumā “Ar dzejas spārniem pār mākoņiem” var atrast norādes, no kurām var atkost nākamā albuma nosaukumu. Ja kādam tas ļoti interesē, var pameklēt.
Kad ir plānoti tuvākie koncerti?

W: Latvija ir pārāk maza, lai mums būtu ieplānoti koncerti.
R: Ir periodi, kad visu laiku braucam uz dažādām pilsētām koncertēt. Ir bijuši posmi, kad koncerti ir divas reizes mēnesī. Tad atkal seko pārtraukumi…
Kā ir ar faniem?

R: Ir, ir daudz meitenes (joko).
W: Bet ja nopietni, klausītāji mums ir pietiekami un ir arī situācijas dzīvē, kad nāk klāt nepazīstami cilvēki un izsaka atzinību. Bet atzinība ir patīkama tikai tad, ja tu jūti, ka cilvēks patiešām ir noklausījies tavu albumu un zina, par ko runā. Ir jau arī tādi, kas neko nezina, tikai redzējuši kaut kur manu ģīmi.
Cik viegli Jums ir sevi pasniegt publikai?

W: Viegli, jo uz skatuves esam tādi paši kā dzīvē.
R: Piekrītu Wiesturam.
Pastāstiet par savām pirmajām uzstāšanās reizēm!

R: Pirmo reizi repoju Rojas kultūras namā. Tajā vakarā notika vietējā diskotēka un tika dota iespēja izmēģināt savas spējas repā. Neatceros, kā uzkāpu un nokāpu no skatuves, jo biju satraucies. Atceros, kā ar nodurtu galvu stāvēju un skaitīju savu tekstu. Bija sajūta, ka esmu iereibis, kaut arī biju skaidrā. Bet ar katru nākamo reizi gāja arvien labāk.
W: Mana atkal sanāca pirmo reizi kāpt uz skatuves Madonas kultūras namā, nekāda dižā satraukuma nebija. Noskaitiju savus gabalus un tas bija arī viss.
Kāpēc izvēlējāties muzicēt atsevišķi, nevis kopā?

W: Runu Zāle ir apvienojusies, lai katrs no mums virzītos uz savu individuālo mērķi. Mēs esam vienots spēks, kas mums palīdz sasniegt to, ko katrs pats vēlas.
R: Es uzskatu, ka mūzikā vairāk veicas individuāli strādājot ar sevi. Grupas samērā bieži izjūk. Padomājiet paši, cik daudz kopprojektu vēl ir palikuši Latvijā?
W: Tieši tāpēc Runu Zāle nav ne grupa, ne projekts.
Ko jums nozīmē slava?

W: Mēs nejūtamies slaveni. Slava mums neko daudz nenozīmē. Latvijas hiphop skatuve ir pārāk maza. Tāpēc runāt te par kaut kādu slavu vai naudas pelnīšanu vispār ir smieklīgi.
Vai mūzikas dēļ sanāk atteikties no kaut kā?

R: Sanāk atteikties no laika, naudas…Pašā sākumā, kad sākām aizrauties ar mūziku un repošanu vajadzēja kaut kur dabūt profesionālo aparatūru, lai paši varētu ierakstīties. Rolexus (viens no RZ dalībniekiem) aizbrauca uz ārzemēm, lai sapelnītu naudu aparatūrai. Kad viņš atgriezās Latvijā, par sapelnīto naudu nopirkām visu nepieciešamo, lai sāktu muzicēt – skaņas karti, mikrofonu utt. Tik pat labi viņš varēja to naudu iztērēt savādāk.
W: Lai kaut ko iegūtu, no kaut kā ir jātsakās, tā tas vienmēr ir bijis un būs.
Kādi ir Jūsu ieteikumi topošajiem hip hopa māksliniekiem?

W: Jābūt pārliecinātam par to, ko tu repo un jābūt paškritikai.
R: Sevi attiecīgi jānovērtē. Kritiku vislabāk ir prasīt tiem cilvēkiem, kas darbojas tajā lietā tādā pašā līmenī kā tu pats vai labāk. Jo tie cilvēki, kas no mūzikas un repošanas neko daudz nesaprot jau parasti māk “visgudrāk” runāt, it īpaši dažādos portālos, kur risinās diskusijas un ir iespēja likt komentārus… Es, piemēram, uzklausu un prasu kritiku Bušam, Wiesturam – savējiem, jo viņi mani spēj objektīvi novērtēt. Tas, ko domā citi man neinteresē