....nekad nebiju domājusi, ka kādreiz rakstīšu par kaut ko....... Laikam iedvesmojos no Sekss un Lielpilsētas galvenās varones Kerijas. Man viņa patīk....atklāšu, ka neesmu aizrautīga šī seriāla skatītāja, bet man patīk. Piektdien biju uz filmu.....gara, bet laba.
Sapratu, ka mana dzīve nedaudz līdzinās šo varoņu dzīvei....satikšanās ar draudzenēm, pļāpas par dzīvi un puišiem, dažkārt kāds randiņš un 5ienas, 6dienas vakara izklaides. Bet īstenībā man jau liekas, ka lielākai daļai meiteņu ir kaut kas līdzīgs. Nu tādas mēs esam...Neteikšu, ka man nepatīk, bet kaut kā pietrūkst....Protams, aizmirsu piebilst darbu...drausmas, bet par to negribas nemaz domāt. Un, protams, kaut kur ir arī Lieliskais....tikai kur?

Ir tāda tukša sajūta...atnāku mājās no 5dienas, 6dienas ballītes un saprotu, ka nekas nav mainījies – tāds pats vakars kā pagājušajā nedēļā, aizpagājušajā utt. Cilvēki vieni un tie paši....un nekas neminās. Žēl, bet tā ir....bet tajā pašā laikā mainīt ar neko negribas, kad ir iespējas mainīt, tad liekas, ka nemaz negribas, bet kad pie apvāršņa neviena iespēja nav, tad gribas tā kā ēst...nu tas laikam ir likums. Likums, kas strādā visur un par visu.........un tagad gribas ēst...kā nekad
jā, kā nekad.....
kaut kas te ir ierakstīts, bet vispār varētu rakstīt un rakstīt...bet tas lai nākamajai reizei....jāsāk domā, ko darīt ar to tukšumu...nu kaut kā tā....