Mēs visi esam jutušies brīvi un liela daļa tāda ir katru dienu, bet vai tas vienmēr ir labi? Tas tiešām nav tik labi. Tomēr Nē, es nevēlos sacīt, ka mums jāsaraujas čokurā vai gliemežu mazajā šaurajā mājiņā, bet reizēm mums pašiem jāierobežo sevi, jo citādi to vēlāk var nožēlot. Es gribu tikai sacīt to, ka mums ir jābūt brīviem un nav jāatskatās atpakaļ uz to kas slikts notika, nav jābēdā par visiem niekiem mums ir jāpriecājas par dzīvi, jāpriecājas par to kas mēs esam pat tad ja neiet kā gribētos, bet tiekoties ar draugiem izsklaidējoties mums ir jāzin ko jūs jautrības laikā varat darīt un ko nē.

Īpaši neskan, bet šo tekstu es neapdomāju,   sāku rakstīt un pat nelaboju kā būtu