Shonakt weel atrados citaa zemee...
Tachu briidii, kad saule ausa, jau biju debesiis...
Manas domas vairs nebija ar mani, es wairs nebiju es...
Es biju rokas stiepiena attaalumaa no saules...
Taa uzausa leeni, nesteidzoties... Tas bija tik neticami skaisti...
Tik wienreizeeji un reizee tik netwerami...
Uz bridi pat aizweeru acis...
Izbaudot mirkli..
Ko tik skaistu sen nebiju redzeejusi..
Es jutos kaa putns... Briiws, taads, kas newienam nepieder...
Taads, ko newar notwert un ielikt zelta buuriitii...
Es jutos taa, kaa nekad...
Un shii sajuuta man patika...
Taa iedwesmoja un radiija prieku no jauna dziiwot ar pilnu atdewi...
Bez tiem, kas war komandeet, un dariit ar manu dziiwi ko weelas..
Ar jaunu ceriibu, jauniem sapnjiem, aizmirstot wecos sapnjus un ceriibas....
Man patik taa dziiwot, ka waru briiwi elpot un just to, ko kaadreiz newareeju...
Shis pawasaris solaas buut kraasains un taads kaa newiens...
Mana dziiwe ir tikai mana, man ir pashai sawas zwaigznes, kuras miilu, pashai sawi sapnji, kuriem ticu... Un taadi naw wairs newienam citam pasaulee..
Muusu sapnji ir muusu spaarni, un newienam naw tiesiibas tos apgriezt....
Un taadas kaa es naw, un arii nebuus...
Es dziiwoju...