Sieviete atklāj šokējošu patiesību: kā latvieši Īrijā nodzeras un «slauc valsti»

Ar šokējošu stāstu par latviešu dzīvi Īrijā šonedēļ laikraksta «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» redakcijā vērsusies kāda 62 gadus veca tukumniece, kas savu vārdu nevēlējās atklāt.
Viņa devusies uz Īriju, jo tur dzīvojusi meita, kurai piedzimis mazbērns.



Īrijā sievietei pavērusies šausminoša aina - viņa stāsta, ka latvieši šeit burtiski nodzeroties - «Sēž «pabā» vai mājā un dzer». No Latvijas tiekot atvests kandžas aparāts un par 15 eiro litrā tirgota kandža. Pircēju netrūkstot, jo veikalā 0,7 litru pudele maksājot no 18 līdz 20 eiro. Dzerot pilnīgi visi, nemaz nerunājot par poļiem un krieviem.

«Arī mana meita (šogad viņai palika 38) dzer, strādā hospitālī un dzer, jo nauda nāk. Mazmeita Gunita, kurai tikai 21 un pie kuras dzīvoju, ar civilvīru Imantu tāpat — jauni cilvēki, bet nodzeras. Puisim it kā prestižs darbs ar labu algu, taču katru vakaru mājās ir alus kaste... Šogad biju novesta tiktāl, ka gribēju iet uz baznīcu un lūgt naudu atpakaļceļam uz Latviju,» stāsta sieviete.

Sieviete redakcijai pastāstījusi, ka latvieši esot izdomājuši «shēmu» kā «slaukt Īrijas valsti». «Vispirms pagādā bērnus, tad saņem lielus pabalstus. Kad piedzimst bērniņš, pēc pusgada vai gada valsts samaksā apmēram 5000 līdz 6000 eiro. Tas — vienreizējs pabalsts, vēl 200 eiro ik mēnesi. Mana mazmeita tad sapirka «krutos» datorus, mūzikas aparatūras, telefonus un tādā garā. Par māju jāmaksā īre — 600 eiro, bet viņai kā vientuļajai mātei «soci» apmaksā visu — apmēram 1200 mēnesī. Strādājot trīs dienas nedēļā, var atļauties dzīvot labi. Un tā tur visas vientuļās mātes dzīvo,» stāsta sieviete.

Reklāma

Uz māju gan regulāri nākot «kontroles» — ja satiekot vīrieti vai kādu priekšmetu, kas apliecina vīrieša klātbūtni, tad pabalstu noņemot un varot nonākt cietumā.

«Ja kāds kaimiņš paziņo, ka ģimenē bieži notiek dzeršanas, policija atbrauc māju apraudzīt, taču, ja es esmu skaidrā un pieskatu bērnu, tad viss kārtībā. Ja redzēs, ka ar bērnu tikai iereibuši vecāki, tad viņu momentā aizvedīs uz krīzes centru, un vēlāk ir liela ņemšanās ar sociālo dienestu, kamēr bērnu dabū atpakaļ,» atklāj sieviete.

Sieviete Īrijā esot dzīvojusi vienā istabā ar mazdēlu, pie citiem latviešiem ciemos iet neesot gribējies, jo tur priekšā viens un tas pats - aliņš un iereibušo sejas.

Arī narkotikas tur «ejot pilnā sparā». Astoņpadsmitgadīgajam mazdēlam ar narkotikām Īrijā esot «aizgājis tik tālu, ka 15. martā viņu iesēdināja lidmašīnā un Rīgā no lidostas pa taisno aizveda uz narkoloģijas nodaļu Jelgavā. Īrijā paspēja visu ko noprovēt — zālīti un kokaīnu, iekrita lielos parādos un nāca mātei prasīt — sita logus un durvis ārā, sadraudzējās ar īru čigāniem un pamanījās kaut kādus datorus nospert — meitai vajadzēja drošības naudu samaksāt, 1000 eiro, lai neliktu cietumā, un vēlāk arī parādus maksāt,» tā sieviete.

«Zinu jau, domāja — Īrijā būs labāka dzīve, bet Īrija nav nekas! To tiešām saku no sirds! Pilnīgi nekas man tur nepatika — sala, kurai riņķī vēji, ikdienā lietus, saules maz, okeāns auksts — peldēties nevar. Viss noasfaltēts,» atzīst sieviete.

Pašlaik viņa ir Vācijā, jo negribot Latvijā «sapūt kā vecīši pansionātos»...