Padomju laiki. Kāds jauneklis apprecējies pirms armijā iešanas un, divus gadus nodienējis, laimīgi atgriežas mājās.
Liels bija viņa pārsteigums, kad savā sētā ieraudzīja trīs svešus bērneļus. Viņš tūlīt jautā sievai:
- Kam tie knauķi?
Jaunā sieviņa neapmulst un atbild:
- Mūsējie! Vai atceries, pirms iešanas armijā tu mani visu nakti mīļoji? Lūk, tā arī radās vecākais.
- Labi, bet otrs puika?
- Vai aizmirsi, ka pēc gada biju atbraukusi pie tevis un mēs zemnīcā mīlējāmies? Lūk, arī otrais.
- Varbūt... Bet no kā tas rudais skuķēns, kas te rāpo pa zāli?
Sieviņa iekoda lūpā un pieglaudusies savam vīram, klusi čukstēja:
- Nu, vai tiešām tev žēl? Lai taču rāpo...