Divi zaķi mežā sametušies šnabucītim, tikai škrobe - zacenes nav. Nu ko, ies pie vārnas; tā, kā likums, sēž kokā, siera gabals mutē.
- Hai, vārna!
Vārna klusē.
- Davai pa šņabītim?
- AHA!
Nu, vārnai siers izkrīt, zaķi to savāc un aiztinas.
Nākošajā dienā atkal abi ar pudeli klāt:
- Nu kas i ko, vārna, iedzersim?
Klusums. Viens no zaķiem ielej glāzē šņabi:
- Šitik būs gana?
- AHA!
Siers izkrīt, zaķi aiztinas. Trešajā dienā atkal abi klāt, ar jaunu pudeli:
- Iedzersim, ko?
Klusums. Zaķis ielej šņabīti -
- Šitik būs labi?
Klusums.
- Ej, vārna, tu taču nedomā, ka mēs tevi piečakarēt gribam?
- AHA!!!