īsteni ticīgais: Mūsu tēvs debesīs, svētīts lai...
Dievs: Nus, ko vajag?
IT: ē, kas jautā?
Dievs: Kā kas? Es tas esmu - Jahve. Ko vaig?
IT (met krustus): O! Kungs!
Dievs: īsāk.
IT: Kungs, tu esi pievērsis man savu svētīto vaigu!
Dievs (vēršas sāņus): šie ko, neviens normāli runāt nemāk?
IT: Kungs, lauj man lūgsnu skaitīt tev par godu!
Dievs (ieinteresēti): A ko ta skaitīsi?
IT: Mūsu tēvs debesīs.
Dievs (vīlies): Atkal? Da pieriebies. Tūkstots gadus vienu un to pašu
maļ. Da šajā hītparādē man tā jau līdz brošai.
IT: Tad lauj man lūgt, kā sirds vēl.
Dievs (zhāvājoties): Nu skaiti, skaiti.
IT: Ak lūdzu tevi pievērst savu vaigu kalpam savam, ak sūti jel debesu
mannu, lai varētu es slavēt tavu vārdu un nest ļaudīm labo vēsti,
lai sadzirdētu...
Dievs: Aber konkrētāk?
IT: Naudu!
Dievs: A ar zibeni pa pakaļu?
IT: Sapratu!
Dievs: Nu labi. Nafig tev naudu?
IT: Baznīcas Tev par godu būvēt, bārenīšiem palīdzēt. Labdarībai,
tā teikt.
Dievs: Es, vai zinies, it kā augstākā būtne būtu, ij tavas domeles
redzu kā uz kino ekrāna. Tev tās bārenītes nezin kāpēc ar D izmēra pupiem figurē.
IT (krīt ceļos): Nedusmo, ak Kungs! Sātans mani kārdina!
Dievs (vēršas sāņus): Ei, Luci, te viens uz tevi bumbas veļ!
Lucifers: Tā ar pierakstīsim: uzdirsa Tumsas Valdniekam.
IT (trīcot bailēs): Kungs, pasargi mani no ļaunā!
Dievs: Nu, ja darīsi man tīkamu darbu, varam arī dzēst. Es, lai esmu
slavēts, nēsmu tak nekāds maita.
IT: (met krustus un sit pieri pret grīdu): Lai nāk tava valstība un...
Dievs: Toch debīls.
IT: Iztīrīšu dzimto zemi no zhīdiem/pagāniem tavā vārdā!
Dievs (atkal vēršas sāņus): Ei, Moiše, tu dzirdēji ko tas gojs te melš?
Mozus: Veiz! Da pie pakaļas man šis šlemazls. Ja es katru reizi, kad ko
tādu dzirdētu, atliktu malā vienu šekeli... (sāk rēkināt).
Dievs (vēršas pie IT): Vienas lūgsnas laikā divas reizes auzās
iebrauci, dunduk. Kā teikts: kam nēsmu smadzenes devis...
IT (ar cerību balsī): Lūk, lūk, ak Kungs! Savā neizmērojamajā
gudrībā nēsi devis man saprātu. Nēsmu tak vainīgs, jo nesaprātīga
būtne esmu pēc tava gīmja un līdzības!
Dievs: Tu pats saprati, ko nupat teici?
IT: Ai!
Dievs (sāk uzskrūvēties): ņā, par pamulķi mani vēl neviens nav
līdz šim nosaucis. (palūr sāņus uz Lucifera pusi) Nu gandrīz neviens.
IT: Ak Kungs, esi visuzhēlīgs. Tu tak esi visuzhēlīgs!
Dievs: Es?!
IT: Tak Rakstos tā teikts.
Dievs: Da mazums tais rakstos samelsts.
IT: Bet kā tad bauslība?
Dievs: Man ir atļauts. Nu labi, tinies no šejienes. Tipa, tev tapis
piedots. Tak mazliet sodīšu gan, tā teikt, pedagogiskos nolūkos.
IT (izbijies): Kā?!
Dievs (svinīgi): No šī brīzha tu, grēka pagale, nedalīsi savu
guļvietu ar sievieti, bet gan tikai ar vīrieti!
IT (šausminoties): Koa?
Dievs: Da zilais būsi, āpsi.
IT: Ak, Kungs!!!
Dievs: Labi. Audience beigusies. Jājozh ar Muhamedu kariņu uzspēlēt
pie līch..