Kādam vectētiņam bija sieva — vecmāmiņa, kura saslima un jau grasījās mirt. Vectētiņš devās meklēt kādu ārstu, kas varētu glābt viņa sievu.
Beigu beigās viņš nokļuva pie alternatīvās medicīnas speciālista. Ārsts uzklausīja vectētiņa bēdas un teica:
— Ir tikai viena iespēja, kā jūs varētu izglābt savu sievu — jums ar viņu jāpārguļ!
Vectētiņš bija izmisis:
— Bet ārsta kungs, esmu jau tik vecs, man uz rokām savā laikā pats Ļeņins nomira. Es taču to nespēšu!
Bet ārsts atkārtoja:
— Tā ir jūsu vienīgā iespēja.
Nu, vectētiņš aizgāja mājās, savāca visus savus spēkus un galu galā tomēr izpildīja savu laulātā drauga pienākumu.
Pamostas vectētiņš no rīta — vecmāmiņas vairs nav viņam blakus. Skatās, viņa jau rosās pa māju — pankūciņas cep, dziesmiņas dzied. Vectētiņš nožēlā sit sev pa pieri:
— Esmu gan es gatavais muļķis, es taču varēju arī Ļeņinu izglābt!