Vēls vakars, Maskava. Atgriežas viens RPG cienītājs pēc trīs dienu brīvdabas spēles - bruņukrekls mugurā, lai nest vieglāk, aiz mugursomas zobens aizsprausts... noguris, taču apmierināts ar dzīvi. Te piepeši no kādas sānielas izlien divi iereibuši tipiņi un nāk klāt: "Mužik, deņgi jestj?" Nu, spēlētājs pa trim dienām pieradis visādus laupītājus sūtīt uz ģeogrāfiski attālu vietu, šos pasūta visai tālu. Viens no šiem ilgi negaidot izrauj nazi, un dur šim vēderā, bet nazis, protams, atduras pret bruņukreklu, a spēlētājs ar automātisku kustību izrauj zobenu un krāmē "naidniekam". Trāpa pa galvu, dzērājs nogāžas gar zemi. Šādu ainu vērojot, otrs laupītājs metas gar zemi ar kliedzienu: "Ņe ubivaj meņa, Dunkan Maklaud!"