Zemnieks Aivars devās uz pilsētu iepirkt nepieciešamās lietas saimniecībai. Sākumā viņš iegāja metālizstrādājumu veikalā un nopirka pakavus. Tirgū viņš nopirka grozu, zosi un divas vistas. Tajā pašā laikā viņš saskārās ar problēmu - kā gan to visu aiznest. Laipns pārdevējs viņam deva padomu:
- Ielieciet pakavus grozā un paņemiet to vienā rokā! Pēc tam pasitiet vistas padusēs, bet otrā rokā paņemiet zosi!
Zemnieks tā arī izdarīja, pateicās pārdevējam un devās mājās. Pa ceļam viņš satika nomaldījušos mūķeni, kura jautāja Aivaram:
- Vai jūs, lūdzu, nepateiktu, kā nokļūt uz tādas un tādas ielas krustojuma?
- Es tieši šķērsošu šo krustojumu, es jums varu parādīt ceļu, ja nāksiet ar mani. Te ir viens īsāks ceļš, pa kuru tur nonāksim daudz ātrāk.
- Es esmu vientuļa, vārga sieviete. Kā kan es varu būt pārliecināta, ka jūs neizmantosiet manu bezpalīdzību, neievedīsiet mani klusā vietā, nepiespiedīsiet pie sienas un neizvarosiet?
Aivars izbrīnā iekliedzas:
- Velns parāvis! Paskatieties uz mani! Man grozā ir pakavi, padusēs vistas, otrā rokā zoss. Kā gan es varētu ar jums izdarīt visu to, ko jūs teicāt?!
Mūķene sekundi padomāja un atbildēja:
- Nolieciet zosi zemē, uzlieciet tai virsū grozu, to piespiediet ar pakaviem, bet vistas paturēšu es...