Einšteins nomirst un nonāk debesīs. Viņš satiek Dievu un viņam jautā:
- Paklau, uzraksti formulu, pēc kuras tu radīji pasauli!
Dievs ņem krītu, iet pie tāfeles un sāk rakstīt. Raksta vienu stundu, otru, trešo. Pēc sešām stundām beidzot Dievs ir pabeidzis, noliek krītu. Einšteins pienāk tuvāk, sāk skatīties, un saka:
- Paklau, bet tev te ir kļūda!
Dievs atbild (nopūšoties):
- Es zinu ...

Psihiatrs...garlaikojas - pacienti nenāk...
Te pēkšņi klusītēm paveras durvis, un četrrāpus ierāpo vīruks, turot zobos
un rokās dažādus priekšmetus, un vēl kaut kas velkas nopakaļ.
Psihiatrs:
- Oi, kas te pie mums atrāpojis! Tā laikam ir maza čūskiņa... rāpo iekšā,
čūskiņ, rāpo iekšā, mazā, dakteris tev palīdzēs.
Vīruks papurina galvu.
- Ā, tas laikam ir mazs bruņurupucītis pie mums ciemos atnācis. Rāpies
krēslā, bruņurupucīt, un pastāsti dakteronkulim, kas ar tevi noticis...
Vīruks papurina galvu.
- Nu kas tad tas mums ir - droši vien mazs tārpiņš??
- Dakter, ej di*st! Es esmu admins, es velku jums tīklu!

Džeks no rīta zvana draugam.
- Klausies, vecais, mēs vakar šņabi dzērām?
- Jā..
- Un alu?
- Jā..
- Un viskiju?
- Nu dzērām..
- Un rakešu degvielu?
- Jā. dzērām... kas ir??
- Klau, bet tu uz tualeti jau gāji?
- Nē..
- Vecais, neej, es no Tokijas zvanu...

Iet dzērājs pa ielu. Skatās - pretī nāk meitene ar suni. Šis pieiet klāt un prasa:
- Kur tu to kuci vedīsi?
- Tā nav kuce, tas ir suns.
- Nu, bet es jau sunim arī prasu...

Kabinetā pie psihiatra Freida.
- Dakter, mans dēls ir sadists: spārda dzīvniekus, veciem cilvēkiem liek kāju priekšā, norauj tauriņiem spārnus un smejas!
- Bet cik viņam gadu?
- Jau četri.
- Tādā gadījumā nekā bīstama nav, tas ātri pāries un viņš izaugs par jauku, godīgu cilvēku.
- Dakter, jūs mani nomierinājāt, liels paldies jums.
- Nav par ko, Hitlera kundze.