Tiesājamā, sakiet cik Jums gadu? - 86 gadi - Vai Jūs varat saviem vārdiem pārstāstīt, kas tieši ar Jums notika? - Nu es sēdēju parkā uz soliņa. Bija saulaina pavasara diena. Viss ziedēja. Putni dziedāja... - Tuvāk lietai lūdzu! - Kāds jauns cilvēks pienāca man klāt un apsēdās blakus - Vai Jūs viņu pazināt? - Nē, bet pēc izskata viņš noteikti bija draudzīgi noskaņots. - Kas notika pēc tam? - Viņš sāka glāstīt manu ceļgalu... - Un Jūs viņu apturējāt? - Nē... - Kāpēc? - Tā bija lieliska sajūta. Kopš mans nelaiķa vīrs nomira pirms 20 gadiem, neviens nebija glāstījis manu ceļgalu - Kas notika tālāk? - Viņš sāka glāstīt manas krūtis... - Vai tad Jūs viņu apturējāt? - Nē... - Kāpēc nē? - Bet kāpēc gan? Viņa glāsti bija tik maigi un lika manām asinīm riņķot straujāk un atkal justies jaunai un iekārojamai. Es gadiem ilgi nebiju tā jutusies - Un kas notika tālāk? - OOOOOOO, es biju tik uzbudināta, ka atgūlos uz soliņa un teicu: "Ņem mani!!!!!!!!!" - Un viņš Jūs "paņēma"? - Pie joda! Viņš pieleca kājās un nokliedzās: APRIL, APRIL, vecā muļķe!!!! ...un tad es to sīko smerdeli nošāvu...

Divi jēgu pārdzēruši brašuļi, Jānis un Pēteris, ierodas bordelī un prasa meičas. Madāma nospriež, ka šitiem būs pilnīgi vienalga, ko un kā, aizved šos uz istabiņām, pie gumijas sievišķiem. Pillā tāpat nesapratīs...
Pēc attiecīga laiciņa jaunie karstgalvji atkal satiekas un pārspriež piedzīvoto.
Jānis saka - jā, viss o.k., viss notikās, tik šī neko neteica, nu, pēc būtības vispār dikti klusiņa bija, ne skaņas neizdvesa...
Pēteris sadrūmis – man gan trakāk, šķiet, ka manējā bija ragana...
Jānis – kā tā?
Pēteris - nu, kad beigās es viņai maigi iekodu pēcpusē, viņa skaļi nopird** un izlidoja pa atvērto logu...

Vācietis sēž pie brokastu galda, kad šim blakus apsēžas holandietis, gremodams kožļeni.
''Juus vācieši ēdat visu maizi?''
Vācietis, visai aizkaitināts, ka kāds šo traucē brokastot, atbild
''Jā!''
Holandietis uzpūš milzu burbuli un saka
''Mēs gan ne, pie mums apēd tikai vidu, garozas tiek savāktas konteinerā, pārstrādātas kruasānos un pārdotas uz Vāciju.''
Vācietis neko neatbild. Holandietis jautā
''Jūs uz maizes marmelādi arī ēdat?''
Vācietis jau manāmi aizkaitināts atbild, ka jā.
''Mēs gan nē, mēs brokastīs ēdam svaigus augļus, atliekas savācam konteinerā, pārstrādājam marmelādē un pārdodam uz Vāciju.''
Vācietis neiztur un jautā ''Jūs Holandē ar seksu nodarbojaties?''
''Nu, bet protams!!''
Vācietis pieliecas tuvāk ..
''Un ko ko jūs darāt ar izlietotajiem prezervatīviem?''
''Metam prom.''
''Mēs gan ne,'' smejas vācietis, '' Vācijā mēs viņus savācam konteinerā, pārstrādājam kožļājamajā gumijā un pārdodam uz Hollandi''

Vienam kareivim sprādziens norāva lūpas.Bet šis, negribēdams tāds sakropļots palikt, sagrabināja naudiņu un pasūtīja hospitāļa ķirurgam kosmētisko operāciju.Tikai bēda - citas lūpas pārstādīšanai neatradās kā vien no sievietes dzimumorgāna. Piešuva tās pašas.
Pagāja daži gadi, atrada kareivis to pašu ķirurgu un sāka lūgties, lai nogriež tās lūpas:
-Nevaru vairs izturēt - kā paskatos spogulī, tā saceļas, kā paskatos uz draudziņu, tā siekalas tek!

Iet čalītis cauri kapiem, ierauga, kā viens cits čalis ņemas ar blondīni un prasa šim: „Eu, vecīt, esi čoms, iedod man ar pamīlēt?”, uz ko otrs atbild: „Iedod, iedod..! Še, ņem lāpstu, izroc pats!!”

Ko uzreiz pēc seksa saka attiecīgo horoskopa zīmju pārstāvji:

Auns: "Ok. . . Aiziet pa jaunam!"
Vērsis: "Est gribu! Padod man picu!"
Dvīnis: "Kur ir TV pults?"
Vēzis: "Kad mēs precēsimies?"
Lauva: "Es taču biju lielisks( - a)?"
Jaunava: "Paga, es apskatīšu palagu."
Svari: "Ja Tev patika, tad man arī patika."
Skorpions: "Nu, tagad laikam Tevi var atsiet."
Strēlnieks: "Nezvani man, es pats( - i) piezvanīšu."
Mežāzis: "Tev ir vizītkarte?"
Ūdensvīrs: "Ēe, bet tagad pamēģinam bez drēbēm!"
Zivis: "Tad kā, Tu saki, Tevi sauc?"

Karaļa galmā notiek sacensības šaušanā ar loku.
Pirmais sacensības sāk kāds sudraba bruņās tērpts bruņinieks
- nu vienkārši spīd un laistās. Šamais paņem bultu un loku
un sāk tēmēt. Pretī viņam stāv kāds galīgi nobijies zemnieks
ar ābolu uz galvas. Nu un šis izšauj un trāpa tieši ābolā.
Tad viņš pagriežas pret karali, dziļi paklanās un saka:
- I`m Sir Lancelot.
Nākošais nāk zelta bruņās tērpts bruņinieks – arī spīd un laistās.
Izņem zelta loku un zelta bultu un sāk tēmēt. Izšauj un trāpa
tieši iepriekšējās bultas galā. Nu arī šis pagriežas pret karali,
dziļi paklanās un saka:
- I`m Robin Hood".
Bet, tad nāk kāds pavisam vecs, noskrandis, līku muguru, sakropļotu
seju, ar līku loku un līkām bultām vīrelis. Ilgi nedomādams, viņš
izšauj un trāpa tieši zemnieka sejā. Tas nokrīt, un visapkārt
izšļakstās asinis. Vīrelis mazliet ieliecas savos ceļos un saka:
- I`m...sorry! ..

Dzīvoja reiz nabadzīga ģimene. Vienīgais no kā viņi pārtika bija no vienīgās govs.
Gimenē bija 3 dēli. Kādu rītu māte pieceļas un aiziedama uz kūti ierauga, ka govs ir beigta!
Viņa vairs neredz dzīvei jēgu un izdara pašnāvību.
Tēvs pieceļās un iet meklēt sievu.
Aiziet uz kūti un ierauga, ka sieva un govs ir pa galam, arī izdara pašnāvību.

Pieceļas vecākais dēls. Aiziet uz kūti un ierauga šo skatu. Saprot, ka jāiet pasaulē laimi meklēt. Iet gar upi. Te pēkšņi no ūdens izlec nāriņa un prasa: "Ko tu tāds bēdīgs?".
šis atbild: "A man visi miruši. Eju pasaulē laimi meklēt!".
Nāriņa:"Es Tev varu viņus atgriezt dzīvē, ja sasniegsi ar mani 5 orgasmus!".
šis tur ņemās, ņemās 2,3,4 un nomirst.

Pieceļas vidējais dēls. Aiziet uz kūti un ierauga šo skatu. Saprot, ka jāiet pasaulē laimi
meklēt, Iet gar upi. Te pēkšņi no ūdens izlec nāriņa un prasa: "Ko tu tāds bēdīgs?". šis
atbild: "A man visi miruši. Eju pasaulē laimi meklēt!".
Nāriņa:"Es Tev varu viņus atgriezt dzīvē, ja sasniegsi ar mani 5 orgasmus!".
Šis ņemas, ņemas 2,3 un nomirst.

Pieceļas jaunākais, visu to pašu ierauga, nospļaujas, iet pastaigāties gar upi.
Satiek nāriņu, nostāsta bēdīgo stāstu, nāriņa saka: "5 orgasmi un visi ir atpakaļ" uz ko dēls atbild:
"Pieci? Da es tev astoņus uztaisīšu! Tik tu nenosprāgsi, kā tā govs?"

Kādu vīriņu bija nomocījuši tarakāni. Izmēģināja visādus izdzīšanas veidus, gan gudrās grāmatās lasītus, gan pārpildītā trolejbusā saklausītus-nekā!
Reiz viņš satika savu veco draugu, kurš bija kļuvis par profesionālu pūšļotāju, kurš ārstēja aizdusu, aklās un divpadsmitpirkstu zarnas iekaisumu, izmantojot sakaltētu buļļa pūsli.
Draugs ieteica viņam līdzekli:
-    Staigā pa visām istabām un īdi nožēlojamā balstiņā, ka „nav ko ēst, nav ko ēst”. Tarakāni to izdzirdēs un aizies.
Vīriņš pateicās par padomu, aizgāja uz tirgu, nopirka vecas drānas, izvārtījās dubļos, aizsprauda degunu ar knaģi, lai balss būtu žēlāka un sāka staigāt pa māju murminādams:
-    Nav ko ēst, nepavisam nav ko ēst, nu galīgi nav ko ēst.
Tā viņš nostaigāja vairākas stundas, aizmirsa aiziet uz veikalu un tiešām palika bez ēdiena. atbrīvojis degunu no knaģa un sevi no nodriskātajām drēbēm, vīriņš sāka drudžaini skraidīt pa māju, ielūkojoties zem visiem galdiem, ievārījuma burkām un citiem priekšmetiem, meklējot tarakānus. Viņš pat izjauca savu veco VEF radioaparātu, kurā tarakāni aukstos ziemas vakaros parasti sildījās. Cik neaprakstāms vija viņa prieks, kad visu šo meklējumu rezultātā viņš atrada tikai trīs tarakānu mirstīgās atliekas un vienu ziemas guļā ieslīgušu zilo mušu.
Vīriņš tā nopriecājās, ka aizmirsa par izsalkumu un knaģa nospiesto degunu, un arī padarīta darba apziņu devās pie miera. Pašā tumšākajā nakts stundā viņš pamodās no maiga pieskāriena. Pagriezis galvu, viņš ieraudzīja tarakānu pūli ar svecītēm. Priekšā iznāca visresnākais tarakāns un teica:
-    Saimniek, celies, mēs tev ēst atnesām.