Narkomaans mieriigi seezh savaa istabinjaa,tumsaa un piipee zaaliiti..
Peekshni pie durviim kaads klauvee.. Narkomaans atver..a tur Naave...
-Es atnaacu tev pakalj,tavs laiks ir pienaacis.
-E,e,eu,veciit peedejo veleshanos.
-Kadu?
-Nu,nu kaasiiti uzpipeet!
Naave iedot kaasiiti
-Nu,nu bet kompaaniju sastaadiit!
Naave sastaada kompaaniju,un veelak aiziet prom..
...
Naakamajaa vakaraa atkal klauveejiens..Narkomaans atver un atkal naave..
-Nu, ko tu gribi?? Atkal mani nemt liidzi?
-Da neee!! Iedo kaasiiti uzpiipeet!

aina taada...vakars, māja tumša, visi guļam.
Atskan žirgta, diktatora cienīga balss:
- Ei, tēti!
Tai pretī atņurd vēl viena, ne tik žirgta balss:
- ...m-m?...
- Tēti, tu guli?
- ...m-hm...
- Ā. Labi.
- ...m-hm...
Pēc brītiņa atkal jautājums:
- Tev miegs nāk?
- ...m-hm...
- Ko - "m-hm"!!!Tu te man izbeidz tos "m-hm"!!! Nevari normāli atbildēt uz jautājumiem?!
- ...m-hm...
- Guli!

Pirmo reizi perkot prezervativus! :D
Atsaucu atmiņā senus notikumus par pirmo prezervatīvu iegādi... Atceros, ka man bija 16 gadu un es devos uz aptieku, lai iegādātos pirmo prezervatīvu paciņu savā mūžā. Aptiekā mani laipni apkalpoja izskatīga pārdevēja, kura, redzot manu kautrīgo skatienu, pajautāja vai zinu kā tos lietot!

Es arī godīgi atbildēju, ka tā būs mana pirmā reize, tādēļ neesmu drošs vai to darīšu pareizi. Man paskaidroja, ka vienmēr jāpārliecinās par drošību... Pēc tam, lai nodemonstrētu pašu prezervatīva uzvilkšanas procesu, viņa atvēra vienu no manis iegādātajiem prezervatīviem un maigām rokas kustībām to uzrullēja uz sava īkšķa.

Liekas, pārdevēja saprata, ka esmu „tukšs numurs” un ātri uzmeta skatienu aptiekas telpām. Pārliecinājusies, ka aptiekā nav citu klientu, viņa aizslēdza aptiekas durvis un uzaicināja ieiet atpūtas istabā. Protams, es ziņkāres mudināts, piekritu un sekoju viņas slaidajām kājām...

Ieejot atpūtas istabā viņa atspiedās pret galda malu un atpogāja blūzīti. Tam sekoja krūštura noņemšana un nomešana tur pat uz grīdas. Tad viņa man pajautāja vai tas mani uzbudina un es satraukumā spēju tikai pamāt ar galvu. Nesagaidījusi atbildi, viņa atgūlās uz galda un teica: „Nāc, mums nav daudz laika.”

Jāatzīstas, ka daudz laika tas neprasīja... Iespējams siltumā pabiju minūti. Pēc šīs seksuālās pieredzes viņa man jautāja: „Vai tagad es zinu, kā lietot prezervatīvu?”

Ar lepnumu acīs teicu „JĀ” un paceļot īkšķi parādīju viņai uz tā uzvilkto prezervatīvu!!!

- Pilsoņi, sagatavojiet biļetes!
Pēc tam viņš sāk kontroli.
- Jūsu biļeti... lūdzu... tā... jūsu biļeti... Pagaidiet, pilsoni, ko jūs man dodat?
- Biļeti.
- Uz hokeju!
- Kāpēc man to rādāt?
- Kā - kāpēc? Jūs taču man pats prasījāt!
- Jā, bet šī nav īstā biļete!
- Bet citas man nav!
- Tātad Jūs braucat bez biļetes?
- Tas ir - kā bez? Bet ko tad Jūs turat rokās?
- Biļeti uz hokeju. Bet uzradiet man lūdzu dzelzceļa biļeti!
- Tātad man vajadzētu pirkt divas biļetes?
- Nē, Jums vajadzēja nopirkt vienu - dzelzceļa biļeti!
- Bet vai tad ar to es varētu noskatīties hokeju?
- Kāds te sakars ar hokeju? Kur ir Jūsu biļete?
- Paklausieties, ko Jūs no manis gribat??? Galu galā, Jūs prasījāt biļeti - es iedevu. Ko Jums vēl vajag?
- Ar šo biļeti nedrīkst braukt vilcienos!
- Kāpēc nedrīkst? Vai tad uz tas ir rakstīts, ka nedrīkst?
- Tas ir pats par sevi saprotams!
- Kas saprotams? Ja nedrīkst, tad jau vajag uzrakstīt! Lūk, šeit ir rakstīts, "smēķēt nedrīkst", un es nesmēķēju...
- Paklausieties, pilsoni, lai brauktu ar vilcienu, ir jāiegādājas biļete. Ja Jūs brauktu ar autobusu, Jūs taču pirktu biļeti?
- Kādēļ man jāpērk divas biļetes - uz autobusu un uz vilcienu?
- Tad Jums dzelzceļa biļete nebūtu jāpērk!
- Es arī nepērku!
- Bet Jūs taču braucat vilcienā!
- Jā, bet es nebraucu autobusā, es braucu uz hokeju!
- Kāds tam visam sakars ar hokeju???
- Vienkārši, ja nebūtu hokeja sacīkšu - vai tad es te brauktu?
- Nē!
- Vai man būtu jāpērk biļete uz hokeju?
- Nebūtu!
- Bet uz vilcienu?
- Arī nē.
- Nu un ko tad Jūs man piesienaties?
- Bet Jūs taču braucat!
- Uz kurieni?
- Uz hokeju!
- Bet man taču biļete ir?
- Ir!
- Nu un ko tad Jūs vēl no manis gribat?
- Es? Es... neko...
- Bet ko tad Jūs šeit gaidāt?
- Es negaidu!
- Nu tad ejiet!
Kontrolieris samulsis izsit biļetē caurumu.
- Lūdzu! -un viņš grīļodamies pieiet pie nākamā pasažiera.
- Jūsu biļeti?
- Lūdzu.
- Ko Jūs man rādāt?
- Biļeti!
- Kādu biļeti?
- Dzelzceļa!
- Bet vai uz hokeju Jums biļete ir?
- Nē, nav...
- Tad pilsoni, nāciet man līdzi!