Kā iepazīties ar sievieti,un kā atšūt vīrieti!:)

V. “Atļausiet jums nopirkt dzērienu?”
S. “Es labāk paņemtu naudu.”

V. “Uz tavu seju noteikti pagriežas daudz galvu.”
S. “Bet uz tavu seju noteikti izgriežas daudz kuņģu.”

V. “Es varētu darīt tevi laimīgu.”
S. “Tiešām vāksies prom?”

V. “Kur tu biji visu manu dzīvi?”
S. “Slēpos.”

V. “Šķiet, es jūs jau esmu kaut kur saticis…”
S. “Tieši tā. Tāpēc es turp vairs neeju.”

V. “Mēs agrāk neesam tikušies?”
S. “Esam gan. Es strādāju veneroloģiskajā dispanserā.”

V. “Kā es gribētu ielīst tavās biksītēs!”
S. “Tur jau ir viena pakaļa.”

V. “Un kā tu nopelni iztiku?”
S. “Pārģērbjos par sievieti.”

V. “Kādā zīmē tu esi dzimusi?”
S. “Noparkošanās aizliegta.”

V. “Ko tu lauzies? Mēs abi taču esam atnākuši uz šo bāru viena iemesla dēļ.”
S. “Aha, jāsavāc pāris skuķu.”

V. “Es izpildīšu tavas vismežonīgākās seksuālās fantāzijas.”
S. “Tev ir gan suns, gan zirgs, gan akordeons?”

V. “Jaukā, vai nedosimies pastaigā pa karstajiem punktiem?”
S. “Mani interesē sakari tikai ar savas sugas pārstāvjiem.”

V. “Tevis dēļ es aiziešu līdz pasaules galam.”
S. “Jā, un tur arī paliksi?”

Kādu dienu Pēterītis jautā tētim:
"Kas ir politika?"
Tētis brīdi padomājis, atbild:
"Mēģināšu izskaidrot tev līdzībās. Es pelnu naudu ģimenei, tāpēc sauksim mani par Kapitālismu. Māmiņa pārvalda naudu, tāpēc sauksim viņu par Valdību. Mēs abi rūpējamies par tevi, tāpēc tu būsi tauta. Auklīti mēs varam uzskatīt par Strādnieku klasi. Bet tavu mazo brālīti nosauksim par nākotni. Tagad ej un rūpīgi pārdomā to visu, rīt pastāstīsi ko saprati."

Pēterītis, iegrimis pārdomās, aizgāja uz savu istabu. Tajā pašā naktī viņš pamodās no tā ka viņa mazais brālītis skaļā balsī raudāja, jo bija piekakājis autiņbiksītes līdz pašām padusēm. Pēterītis aizskrien uz vecāku guļamistabu, bet mamma ir tik cieši aizmigusi, ka viņu neizdodas pamodināt. Pēterītis aizskrien uz auklītes istabu - durvis ir aizslēgtas. Pēterītis palūr caur atslēgas caurumu un ierauga savu tēti gultā ar auklīti. Tajā brīdī Pēterītis atmet ar roku un dodas gulēt.

Nākamajā rītā, pie kopīgā brokastu galda, Pēterītis saka tētim:
"Tēti, man liekas ka es sapratu kas ir politika."
"Lieliski! Pastāsti man, lūdzu, ko tu saprati."
"Tas ir pavisam vienkārši. Kamēr Kapitālisms pārguļ ar Strādnieku klasi, Valdība snauž, tauta tiek ignorēta un nākotne ir sūdos līdz padusēm."  

Sarunas tramvajā.

Visa darbība notiek vakara pusē, pārpildītā tramvajā...

Kā tas bieži notiek, konduktore piesējas pie mazas meitenes, kurai rokās bija vijoles futlāris... Viņa nekādīgi nespēja samierināties, ka tas aizņem dārgos kvadrātcentimetrus viņas vagonā un lika maksāt kā par papildus bagāžu! Rezultāts: bērns novests līdz asarām, mēģinot iestāstīt, ka viņa ar lielāko prieku maksātu, taču naudiņas viņai nav, jo tā iztērēta pusdienām...

Visu šo ainu novēro kāds jauns (jāpiebilst-krēslā sēdošs) vīrietis, līdz arī viņa nervi neiztur un viņš ņemas aizstāvēt meitenīti... Viņš uzbrūkošā tonī skaidro konduktorei, ka vijoles futlāri, ko meitene tur rokās, jau nekādīgi nevar uzskatīt par palildus bagāžu un ka pretējā gadījumā viņam būtu jāmaksā par olu paciņu, ko viņš tur savā klēpī. Uz šiem argumentiem konduktorei nav ko atbildēt un viņa ātri vien nozūd tramvaja priekšgalā.

Tramvajs turpina ceļu, piestāj pieturā, kurā vīrietis - aizstāvis arī izkāpj...taču stāsts šeit nebeidzas..tajā pašā pieturā iekāpj cits jauns vīrietis un apsēžas vīrieša-aizstāvja vietā...tad arī seko kulminācija!


Acīmredzot, konduktore bija gaužam aizvainota par iepriekšējā vīrieša izteikumiem, tāpēc, neko nenojausdama par fikso vīru maiņu, kareivīgā solī devās zināmā virzienā un izšāva vienkārši ģeniālu teikumu:" Ja es gribēšu, tad Jūs maksāsiet arī par savām olām!"
Jāsaka, ka uz brīdi iestājās klusuma brīdis...līdz beidzot no pavisam neinformētā jaunā vīrieša mutes izšāvās vēl ģeniālāka atbilde: "Kad manas OLAS būs bagāžas lielumā, tad arī es par tām maksāšu!"...klusuma brīdis izšķīda..

Džeks uz ielas atrod vecu, nosubējušu, eļļas lampu. Viņš to nospodrina un pēkšņi parādās džins. Džins sola izpildīt vienu viņa lūgumu. Džeks padomā, un saka:
- Zini, esmu vienmēr gribējis aizceļot uz Havajas salām, bet man ir paniskas bailes lidot. Uzcel man šoseju no Kalifornijas uz Havaju.
- Ko to, traks esi? Iedomojies cik man tur pamati jāliek un betons jālej, un visu to ūdenim pāri! Nē, padomā ko vieglāku.
Džeks atkal padomā, un saka:
- Labi. Iemāci man izprast sievietes...nēesmu nekad varējis viņas saprast; kāpēc viņas vinā brīdī var būt tik priecīgas un jaukas, un nākamā brīdī bezgalīgi nelaimīgas un niknas; kāpēc vienā brīdī viņas mani taisās precēt, un nākamā brīdī negrib mani vairs redzēt. Ja es varētu šo visu saprast, tad noteikti dzīvotu daudz laimīgāks.
-.....a to šoseju tu vēlies ar divām joslām, vai ar četrām?