Vietējais Ceļu fonds konstatē, ka viņi nekad nav saņēmuši ziedojumus no pilsētas panākumiem bagātākā advokāta. Brīvprātīgie zvana un lūdz ziedojumus:
-Mūsu pētījumi rāda, ka, neskatoties uz to, ka Jūsu ikgadējie ienākumi ir apmēram miljons dolāru, Jūs ne pensu neesat ziedojis labdarīgiem mērķiem! Vai Jūs nevēlaties pildīt savu pienākumu sabiedrības priekšā un ziedot Ceļu fondam?
Advokāts mirklīti padomā un atbild:
-Pirmkārt, vai Jūsu pētījumi parāda, ka mana māte mirst pēc ilgas un mokošas slimības un ka viņai ir sakrājušies lieli medicīnas iestāžu rēķini, ko viņa nav spējīga apmaksāt?
Pārsteigts, Ceļu fonda pārstāvis nomurmina: - Ak, nē.
-Otrkārt, ka mans brālis ir kara veterāns - akls un piesaistīts invalīdu krēslam un nav spējīgs apgādāt savu sievu un sešus bērnus?
Ceļu fonda pārstāvis sāk stostīties un atvainoties, taču advokāts viņu pārtrauc:
-Treškārt, ka manas māsas vīrs gāja bojā šausmīgā autoavārijā, atstājot atraitni ar trīs bērniem un ieķīlātu īpašumu?
Nokauninātais ceļu fonda pārstāvis, pilnīgi sakauts, nočukst: - Man nebija ne jausmas.
Tad advokāts piebilst:
-... un ja jau es viņiem nedevu naudu, kādēļ man tā būtu jādod jums?

  
No šoferu paskaidrojumiem

Gribēju ieēst konservus, bet braucot pāri krustojumam, kamēr "bardačokā" taustījos pēc salvetēm, biju jau iebraucis avīžu kioskā. Tur salvetes stāvēja man tieši pa rokai.

Biju iedzēris zāles, tāpēc iedomājos, ka esmu persona, kas regulē ceļu satiksmi un pilnvarota to darīt.

Izbāzu roku pa logu ar nolūku pārbaudīt, no kuras puses pūš vējšs. Bet ceļu policists nodomāja, ka rādu viņam trešo pirkstu.

Jo vairāk es par to domāju, jo vairāk man šķiet, ka avārijas brīdī manī bija iemiesojies vells.

Nopirku skapi: atzīmējām. Vedu mājās. Nezinu īsti kā, bet tagad skapis stāv kaimiņa Valda kūtī, bet man mājā ir svešas klavieres.

Pirms braukšanas kopā ar draugiem Gunčas garāžā izdzērām tikai 700gr augļu sulas, 2l limonādes un 1,5l minerālūdens (visi kopā, nevis es viens pats).

Man neviens neteica, ka iebraukshu bedree. Kad to uzzinaaju, tad jau biju 2 reiz sasitis galvu.

Gribēju novilkt žaketi, bet aizmirsu atsprādzēt drošības jostu. Josta mani sasēja un nelaida vaļā. Nācās neapstājoties braukt līdz Līvāniem, kur man beidzās benzīns un es lēnām apgāzu govi.

Neskatoties uz to, ka šo paskaidrojumu raksta mana sieva, un es cenšos diktēt, kā arī neskatoties uz to, ka manās asinīs nav konstatētas nevienas skaidras promiles asiņu, es lūdzu mani palaist mājās, jo es taču biju piesprādzējies un pa mobiļņiku es arī nerunāju...

Braucot mashīnā es tā smējos, ka aizmirsu, ka esmu pie stūres. Domāju, ka stūrē Jurčiks. Viņu būtu jāsauc pie atbildības.

Braucu ar auto alkohola reibumā, jo biju pārāk iereibis, lai varētu iet kājām.

Uzsāku braukt pie sarkanās gaismas, jo uzskatu, ka esmu pārāk cienījams cilvēks, lai kaut kāds luksofors varētu atļauties man noteikt, ko darīt un ko nē!

Alkometrs meloja, un pēc policista acīm varēja redzēt, ka viņi ir uz vienu roku.

Ilgtermiņa investīcija - Naudas nav. Aizeju pie Jurčika - iedod pudelei, atdošu pēc trīs dienām un vairāk. Šaubījās, bet iedeva.
Sponsors - Jurčiks pie manis pienāca, iedeva naudu, saka - ej, iedzer ar draugiem, bet vienu tostu - par mani.
Ģenerālsponsors - Jurčiks pie manis pienāca, iedeva naudu, saka - ej, iedzer ar draugiem, bet vienu tostu var arī ne par mani.
Brokeris - Naudas nav, šņabja nav. Aizeju pie Jurčika, saku - es zinu, kur spirķiku var dabūt, tu nopirksi, man arī drusku ieliesi.
Dīleris - Jurčiks pudeli nopircis un pie manis klāt - nopērc! Bet es tieši ļoti meklēju. Ko darīt - nopirku. Kaut arī dārgi, toties bez liekām klapatām.
Norma - Jurčikam ir pudele šņabja, man nav. Paņēmu no viņa, naudu atdevu, izdzēru. Un tukšo pudeli arī atdevu. Bet vēlāk.
Līzings - Jurčikam nav pudeles, bet viņš kaut kur atrada. Nācās viņam gan dārgāk samaksāt, gan tukšo atdot. Bet arī vēlāk.
Mārketings - Centrāltirgū krutka par vienu latu, bet Teikā - par latu divdesmit. Toties pudeli Centrāltirgā var nodot par pieciem santīmiem, bet Teikā - par astoņiem. Tad nu es Centrāltirgū nopirku, pa ceļam izdzēru, Teikā nodevu.
Distributors - Vīrs, pie kura es krutku pirku, ir Svetkas distributors, - viņam vienīgajam ir tiesības tirgot viņas saražoto.
Ekskluzīvās tiesības - Viņam, vīram distributoram, uz to (nevis uz Svetku, bet uz viņas krutku) ir ekskluzīvas tiesības. Tikai viņam, draņķim, ir viņas (Svetkas, ne krutkas) dotas tiesības šeit tirgot viņas krutku.
Reklamācija - Ja šis te distributors normālas krutkas vietā draņķi iesmērēs, es viņam, maitam... nu, īsāk sakot, iesniegšu reklamāciju.
Privatizācija - Bet es aizgāju līdz Svetkai, piemiedzu ar aci, parunājos un privatizēju - turpat viņas priekštelpā. Klapatas lielākas, toties lētāk.
Birža - Briesmīgas paģiras. Klīst šurpu turpu brokeri, dīleri, Jurčiks ar Teikas krutku, vīrs ar Svetkas krutku un es ar naudu par nodotajām pudelēm.

Tā runā, ka minūte smieklu pagarina dzīvi par piecām minūtēm. Tā nu uzreiz top skaidrs, kāpēc pēc dzīvības radīšanas uz Zemes Dievs dzīvo mūžīgi...