Skolā 1. septembris. Skolotāja iepazīstas ar bērniem, un jautā kas par ko grib kļūt. Viens par policistu, otrs par lidotāju. Te Pēterītis ceļ roku.
Skolotāja tam jautā: “Un tu Pēterīt, kas būsi?
“Es būšu seksologs. “
“Kā tā?”
Pēterīts pasauc skolotāju pie loga: “Redziet tur lejā divas sievietes ēd saldējumu, viena laiza, otra sūkā. Kura no viņām ir Precējusies?”
Skolotāja neziņā atbild: “Laikam tā kura sūkā. “
“Nē, tai kurai ir gredzens uz pirksta! Un tādas kā jūs es ārstēšu.

Kuņģī guļ rosols. Pēkšņi- blaukš!- kaut kas viņam uzkrīt uz galvas.
- Kas tu tāds?
- Šņabis!
- Par ko dzēra?
- Par Jāni.
Pēc brīža atkal- blaukš!
- Kas tu tāds?
- Šņabis!
- Par ko dzēra?
- Par Jāni.
Vēl pēc brīža atkal- blaukš! -blaukš! -blaukš!
- Hmm, domā rosols,- par Jāni un par Jāni. Laikam labs cilvēks. Uzkāpšu paskatīties.

Tēvs saka: „Dēls, rīt iesim sienu pļaut.”
Dēls: „Es nepļaušu.”
Tēvs: „Nē, pļausi gan.”
No rīta aiziet abi uz pļavu. Tēvs saka: „Es aizmirsu ūdeni paņemt, aizej atnes.”
Dēls iet uz mājām, ierauga, ka māte ar kaimiņu ar seksu nodarbojas ne pa jokam. Nolēma nedaudz pagaidīt.
Māte saka kaimiņam: „Tu savu kreklu uzmet uz siena kaudzes, lai tad kad es iešu pusdienas nest – es pie Tevis aizietu nevis pie vīra.”
Dēls iet atpakaļ uz pļavu un ierauga, ka tēvs ķēvi ņem priekšā.
Nu dēls pagaida, kamēr process pabeigsies.
Pieiet pie tēva un saka: „Māte teica, lai tu savu kreklu uzmet uz siena kaudzes, lai viņa nesajauc tevi ar kaimiņu kad pusdienas nesīs.”
Māte nāca un nokļuva pie tēva. Neko darīt.
Tēvs saka dēlam: „Aizej aiznes kaimiņam šņabīti, a to viņš tāds saskumis izskatās.”
Dēls šņabīti izdzer pats, aiziet pie kaimiņa un saka: „Tēvs uzzināja, ka tu māti drātē, un nāks tūliņ tevi ar cirvi sist nost.” Kaimiņš nenoticēja.
Dēls atgriežas pie tēva un saka: „Kaimiņam rati salūzuši, cirvi prasa lai aiznes.”
Tēvs ņem cirvi un iet pie kaimiņa. Kaimiņš ierauga un metas bēgt, tēvs šim pakaļ.
Māte prasa dēlam, kāpēc tēvs skraida pakaļ kaimiņam, un dēls atbild: „Nu tēvs uzzināja, ka tu viņu krāp ar kaimiņu, nolēma viņu sist nost un pēc tam tevi arī sitīs nost.” Māte galvu saķērusi skrien uz ciemu.
Tēvs kaimiņu tā arī nenoķēris atnāk atpakaļ uz pļavu un prasa: „A kur māte aizskrēja?”
Dēls atbild: „Māte uzzināja, ka tu ķēvi drāzi, aizskrēja uz ciemu visiem stāstīt.”
Tēvs pielec kājās un skrien mātei pakaļ.
Dēls piesmēķē cigareti, atguļas pret siena kaudzi un saka: „Es taču teicu, ka nepļaušu – značit nepļaušu.”