Ātri pieķerties kādam vai uzticēties.Pat tad ja atkal pēc tam sāp?Vai tas ir naivums?Vai neapzināta sevis mocīšana?

Nu tas ir atkarīgs kādi ir tavi dvēseļu līgumi/magnēti un uzdevums, ja tev jāmācās tikit pāra krāpšanai, tad krāpšana būs :) Bet to var arī anulēt, ja grib. Visu var mainīt. Kad iegūsi atkal patīkami pieredzi, tad varēsi  uzticēties.

Viss atkarígs no manas intereses par 'so cilvéku. Viegli runát , grúták dzívé to ístenot. Da'zkárt sevis dé'l, savu intere'su vadíts, cilvéks var daudz ko neordináru:))." Sievietes piedod, bet nekad neaizmirst",skan vecu vecais teiciens. Esi modra, ja punktu pielikt tomér nevari:)). Tikai neieciklojies uz to, tad nemaz nav nozímes sákt atgrie'sanás misiju...

tas ir katram cilvekam savadak!!

labs jautajums,parak daudz nevajag nevienam uzticeties..bet es personigi savus un citus noslepumus paturu pie sevis,lai nav pec tam kadu parpratumu

loti gruti..gandriz nereali..
ja reiz esi pazaudejis so speju uzticeties otram tad ir janotiek kaut kam tiesam iespaidigam lai to atgutu

Tikai tad , ja esi mans draugs šī vārda vistiešākajā nozīmē... ar citu noslēpumu uzklausīšanu un sargāšanu pārāk neaizraujos, jo pārsvarā (to saku pēc pieredzes) tā ir intrigu vērpšana, bet man seriāli nepatīk...

Gruuti ir uzticeeties kaadam taapeec ka ruugti jau esi viilies kaada.Un no shiem simptomiem peec tam pasham ir gruuti tik valjaa.Ja ir jaaiegusst uzticiiba tajaa pashaa personaa kuraa tu viilies jau,tad praktiski uzticiibu jau esi zaudeejis.Bet ja veelies uzticeeties jau citai personai,tad atceries sho likumu,ka ne jau visi viirieshi un sievietes ir vienaadi.Ja nemeeginaasi uzticeeties,tad sabojasi jaunaas attieciibas jau no pasha saakuma un rezultaats nebuus nekaads.Nespees buut normaalas attieciibas,jo neuzticeeshanas ljoti traucees otrai pusiitei.

Tas ir sasniedzam loti gruti. To var iemacities tikai ja abas pusites pie ta strada un sadarbojas, tam ir vajadzigs laiks jo abam pusitem ir jabut ka cimdam ar roku

Patiesībā viegli...ļoti viegli...Tikai ļoti sāp,kad pieviļ uzticību...tad šķiet-nu viss-nevienam vairs neuzticēšos un neticēšu...bet laikam jau cilvēks tāpēc ir cilvēks...un atkal uzticās un atkal viļās....kamēr neapliek sev apkārt Ķīnas mūri,kuram pāri pēctam ir dikti grūti tikt....

Reizēm svešam var uzticēties vairāk kā tuvam, diemžēl pārbaudīts praksē:(