Ļoti sāpīga lieta...es par to aizdomājos...

ar mani ta notika, pirmais ir soks un vispar nesaproti, kas noticis- menesi nodzivoju ka transa, tad atlec vala un atliek vai nu savakties  vai iznikt pasam... savakties palidz viss pozitivais un galvenokart sev pats, tracinaja apkartejo zelosana... dzive rit talak :)

Tu prasi kā pārdzīvotu..,bet neba jau tikai otrās pusītes zaudējums ir smags,jo man nomira vecākais brālis 12 dienas pēc manām kāzām,tas bija šoks visiem ,bet mana dzīve pēc tam 10 gadus gāja tādā pašplūsmā nu ja jādara labi, un tt.
Lieta tāda ka vi``ns bija vecāk teju pa 10 gadiem un brāliss ok,bet man viņš bija vis kolosālākais draugs un padomdevējs un tici vai nē ,bet tas ir atstājis savas sekas,kādas
nu kautvai tas ka man labākas attieciebas vienmēr būs ar vecākiem vīriešiem - jebkurā dzīves ituācijā - darbā ikdienā untt.
jā un vīrs ar ir nedaudz vecāks...:)
man jāpiekrīt ir Drogas - ir jāizvēlās vai ļaut sadzīt rētām vai viņās paliekt tik sāpīgas un neārstējamas - bet tas ir atkarīgs no cilvēkiem...

es noteikti kanetiktu....:( jo esu parak emocionaala...

tfu tfu tfu 3 reiz pār plecu-kreiso.........šī tēma nav apspriežama...

Vai esat iedomājušies tādu situāciju,kad Jūsu mīļotais cilvēciņš,kas visu laiku ir blakus....un momentā viņa vairs nav....ar viņu ir noticis nelaimes gadījums....viņš vairs nenāks...viņš ir miris...kā Jums liekas kā to Jūs spētu pārdzīvot?Kā ar tādu nelaimi tikt galā?

laikam tad butu jaanem paligaa psihologs:(

es labāk par tādām lietām nedomāšu, nafig sevi lieki čakarēt ar neesošiem notikumiem

nu tas diemzheel notika ar manu pazinju, un kopaa vinji bija diezgan ilgi - autokatastrofa, un miileeja vinji viens otru ljoti stipri. Vinjai vienkaarshi nekas cits neatlika, kaa tikai samierinaaties, ir tachu jaadziivo taalaak. Patiesiibaa vinju apskauzhu - ljoti stiprs meiteens, man tas noteikti buutu smagaak panesams... =/

jameklee jauns miljotais cilveex, skarbi, bet patiesiiba. a ko citu? zinu ka tas ,bijusais milotais velas, lai tu tagad buutu laimiiga un nesedetu majas rokas kleepii salikusi...
Turies, vis buus OK..

... Nup... esmu zaudējis Labu Draugu... :(
Bet dzīve tak neapstājas, tik tādos brīžos bik mainās domāšana... Rodas citas vērtības... un tas kas līdz tam brīdim šķita svarīgs, tāds vairs nešķiet...

Gruti,ļoti gruti,es esu gajusi tam caur,liekas ka dzive beigusies,apkartejie dzivo savu dzivi,bet tu neko nesaproti tu esi no citas pasaules,man palidzeja mana ģimene,draugi,darbs un maza mana meitiņa kas teica es tagad esmu tev teta vieta un meitas ,ta viņa ari izauga neka berns, bet ka mans draugs. Tas bija ļoti liels trieciens mums abam, meita ļoti atri palika pieaugusi. Psihologs teica ka ir retas kas atri sadziest,bet ir kas ilgi pužņo un man ir jaizvelas ko es ar to darišu.Sapratu ka neviens nespej tev palidzet tikai tu pati sev.

par taadaam lietaam skalji nedomaaju un klusiibaa arii ne!!! jo domaam ir speeks!!! ;)

Cilvēki mirst katru dienu
Ko te vēl ko runāt???
Nu neatnāks tev cilvēks, nu neredzēsi tu viņu
un ko tālāk, tava dzīve arī būs beigusies???

Jā sāpigs jautājums.Kamēr mani tas nav skāris(tfy,tfu,tfu)tas nav tā.Vecākus ļoti pārdzīvoju.Ai nu nevajag.dzīvajiem jādzīvo tālāk. :(

oi. . . nezinu!!!!!!!

tfu, tfu, tfu.

ietu līdz :(

Ja mirtu viņš,mirtu es arī,jo mana dzīve bez viņa nav iedomājama!!!

esmu par to iedomaausies..bet nav labi par taadaam lietaam domaat,taa pat tu nekad nezini,kad kaut kas taads notix un tuva cilveeka zaudeejumam neviens taa issti nekad nevar sagatavoties...

ir lietas kas pariet bet sapes paliks, galvenais ir vajadzigs kas tevi pirmaja bridi "notures pie dzivibas"

cilvēks ir tāda būtne kas pielāgojas jebkuriem apstākļiem. un laiks dziedē visas brūces, ja vien paši mēs viņas neplēšam vaļā un neļaujam tām sadzīt.

Ja jau tiku gaalaa, pēc visdaargaakaa vīrieša aizziešanas-tetiņa, tad jau tiktu galaa dēļ mīlotaa cilvēka...
Bet vispaar jau, taadus jautaajumus grēks jautat!!!

opaa...es pat nezinu...nu ja veel buutu atvasiite ko tad...vispaar 4aw...

kuu nazinu, tuu nazinu...

neviens dzeks nav neaizvietojams :)