Šodien Jūsu vecāki paziņo: ^mēs šķiramies^ ... kas tālāk seko?Jums...

Viņi to nemaz neteiktu, tētis vsp paliek kopā ar manu mammu, jo man ir 9-gadīga māsa, viņam ir mīļākā, gribētu viņu nosist un piekaut tēvu, man ta pašai nekas nebūtu, bet mammu žēl un arī sīko māsu, nezinu pat, kāda būtu viņas reakcija.

To ir smagi ne tikai paardziivot, bet arii pateikt... Ir nepiecieshami daudz paskaidrojumi, garas sarunas, daudz lielaaka uzmaniiba, lai beerns saprastu, ka vinja vaina notikushajaa nav. Manaam meitaam svariigi bija saprast, ka vinjaam netiks liegta izveele buut tur, kur vinjas veelaas. Es ilgi centos saglabaat labas attieciibas ar meitenju teevu, bet nu jau vinjas ir daudz ko sapratushas. Vinjas ir tur, kur veelas buut, kur juutas droshiibaa un miileetas. Tas ir vieniigais , ko varu saviem beerniem dot. Tagad vinjas skaidri saprot, kaapeec shkjirshanaas bija labaakais, ko vareeju pienjemt par izveeli. Shkjirties nav viegli nevienam, bet vecaakiem jaaspeej tajaa briidii sniegt vislielaako atbalstu un miilestiibu saviem beerniem, tad arii shis paarejas posms ir daudz saudzeejoshaaks. Starp citu, arii beernu miilestiiba paliidz tikt paari shim zaudeejumam. Viss ir savstarpeeji saistiits...

Esmu to pieredzējis,un redzēju,ka viņiem nebija nekā kopīga,katru dienu vieni strīdi,man liekas,ka es no tā cietu vairāk nekā viņi,to vietā būtu pievērsuši uzmanību mums saviem bērniem,nekā lieki strīdējušies nez cik gadu garumā,beidzot esmu savā dzīvē!

Atkariigs jau arii no taa, kaads vecums un kaa vecaaki sadziivojushi kopaaa...
Ir gjimenes, kuraas vecaaki diendienaa pluucaas..teevs sit maati....liiidz ar to beerniem tas ir lielaakias sapnis, kaut vinji beidzot shkjirtos!!!!
ja beerni ie lieli...pieaugushi pashi Savaas dziiviitees..tad jau pashi buus nobaudiijushi, kada ir kopdziive un vecaakus speetu saprast, jo pashiem dziivee buutu bijis jaiet cauri visaadaam likstaam arii miilestiibas ....
ja beerns ir vecumaa no 8-16gadiem un abiem vecaakiem piekjeeries....Vecaaki beernu priekshaa vienmeer bijushi ideaals paraugs..Sapnju attieciibas...Tad protams beernam taa ir smaga trauma...lieli paardziivojumi...Un vinjsh to tieshaam var negribeet saprast!!!!
Taa, katrs vecaaks Savu beernu zin vislabaak, tad arii zinaas vispareizaako pieeju beernam, kaa to vislabaak un  nesaapiigaak pasniegt..kaa izskaidrot sho leemumu, kas stipri ietekmees vinju visu taalaako dziivi!!!

nu manejie man neko tadu nevaretu pazinot jo man nav vecaku,tapec nevaru iedomaties kaa rikotos...

Tas nav smieklīgi, jo ar maniem vecākiem tas jau notika!!! Kas tālāk seko - manā gadījumā es ar mammu pārvācos dzīvot uz otru Latvijas pusi - Api, jo tur mums bija māja! Tēvs palika dzīvot te - Siguldā! :) Tas jebkura vecuma bērnam ir ļoti liels trieciens!!!! Man bija 8 gadi, kad izšķīrās un 10 gadu vecumā pārvācos pie mammas!!!! To var pārdzīvot - ir vnk jāsaprot, ka tā būs labāk, ja ne man, tad manai mammai vai tētim!

tas jau ir bijis kad man bija 2 gadi un pilnigi neko no ta neatceros tapec man pofig :)

manējie izšķīrās, kad man bija aptuveni 5-6 gadi.. bet neko.. jūtos pat labi, ka ir iespēja aizlaisties kaut kur citur, nedomājot par palikšanu

Izšķirtos? Nu nē.. manā tuvumā nešķirtos.. mani hormoni vien viņus satur kopā :D
Bet nu kikadilla var manīt ka knapi spēj pārdzīvot :DDD

Nezinu, kā es to izjustu, jo mani vecāki nekad nav bijuši precējušies. Bet nu domāju, ja gadītos, tad tas mani neuztrauktu, vismaz ne šajā vecumā. Domāju, ka tas visnegatīvāk iespaido tos bērnus, kas vēl ir zem 18 un dzīvo pie vecākiem, jo rodas dilemma par to, pie kura no vecākiem palikt.

pagajusa vasara so triecienu sanemu.....bez paskaidrojumiem...
pardzivot-gruti...

Nezinu, nespēju pat iedomāties!!

lai jau - atbalstu :D

asaras pa gaisu neizleemiiba pie kaa tad iet dziivot, ceriiba ka tomeer neizkjirsies...