Кa tikt vaļā no neprātīgas un bezatbildes/vienpusīgas mīlestības?

Nu tā jau ir, ka dzīve nav rožu dārziņš, bet vispār jau mīlestība ir un paliek mīlestība. Tu raizējies par viņa nemīlestību salīdzinājumā ar savu mīlestību. Tā ir viņa problēma, ka viņš nemāk, vai negrib mīlēt un varbūt īstenībā viņš jau mīl, tikai kādu citu, bet varbūt, ka viņš mīl Tevi un liek, Tev saprast, ka nemīl, jo negrib Tevi sāpināt.... Mums apkārt mīlestība ir tik daudz, cik mūsos pašos ir iekšā, un pat maza mīlestībiņa ir skaista, pat skumjas un ilgas var būt, kā skaista cerība! Tā ir cita pasaule, no tās nevar atkratīties, kamēr mēs dzīvojam, kamēr mēs jūtam arī savādāk, ne tikai fiziski! (:

censties nesatikt, nedomāt, mēģināt atrast kādu, kurš ir cienīgs, lai tu viņu mīlētu vai arī kurš tev ļoti simpatizē un kurš mīl tevi..

Man likās, ka tu nesen uzdevi jautājumu, kā pateikt: es Tevi mīlu... [atvaino, ja kko jaucu! :D] un nu jau vienpusīga mīlestība!

bet kā saprast- tikt vaļā? Tas ir, tev viņš ir apnicis, bet viņš tevi mīl  VAI  viņš tevi nemīl, bet tu viņu mīlu, bēēēt nevari aizmirst? Ja otrais variants, tad nav ne mazākās nojausmas.. izšķiries un atrodu kādu aizraušanos, kas aizpilda tavu laiku.. :)

nomainot pret juutaam pret citu cilveeku. nekaa tur sarezhgjiita nav.

smadzenju skaloshana.. citam lidz alkahols citam 100g udens

Atrod hobiju ,kas piesaista un liek domāt par ko citi,lai aiz garlaicības stulbības galvā nenāk,pārējais viss ar laiku paiet.Ej izklaidēties,nopērc sunīti.

akstu dušu un piedzerties mēģināji?

Lai tiktu no tās vaļā,ir jāpaiet ilgam laika posmam.Ja tu esi 100% pārliecināta,ka tiešām ir tas otrais variants,kad tu esi pārliecināta,ka puisim neko nenozīmēt,tad vispirms kādu laiku nemēģini uzturēt kontaktus ar Viņu,nodarbini sevi ar jebko,iepazīsties ar jaunām sejām,ej izklaidēties.Bet zini,ka aizmiršana nāks tomēr tikai ar noteiktu laiku,jo nekas, kas saistīts ar jūtām,nenotiek uz sitiena...

iekrist citā-jēdzīgā-mīlestībā :)))

nedaudz padalīšos...

arī man tā bija... sākumā bija bail... bet pienāca diena, kad vajadzēja aizmirst... hmz... ilgi raudāju, pārdzīvoju.. nevarēju sev rast nekur mieru, gribējās aizmigt un nemosties kādu gadu... tomēr... tiku pāri.. kā? ar laiku... un nekā savādāk... zinu, sāpēs, bet tev ir draugi, kas sapratīs un atbalstīs, tu tikai uzticies un ar laiku būs labi... atcerēsies to kā stulbu joku... tici man un vēl pēc laika atradīsi tādu, kas tevis cienīgs būs...

Īstenībā cilvēks saprot kas viņam ir biji dārgākais tikai tad kad viņš to zaudē!!!!!