Neprātīgākā doma, kas ir iešāvusies prātā un attiecīgi arī istenota? :)

izskriek kaila cauri centram!:D

Kādreiz jaunībā sanāca izkauties ar džeku, kurš bija iekārojis manu tikko iepazīto meiteni. Rezultātā - viņam izsists zobs, bet es nedēļu staigāju ar zilu aci. Tagad problēmas vienmēr risinu diplomātiskā veidā. Un viss ir OK.

jū, vēl joprojām ir un jūku prātā, jo nevaru dabūt otro sezonu - How i met your mother  

To pašu es varu teikt par Tevi. Šis apgalvojums nav tik gudrs, kā Tu to iedomājies.

Nav riska, nav lieka uztraukuma. Ja cilvēks nevēlas sevi lieki uztraukt, viņš neriskē un citādo vajag arī novērtēt. Ja to nemāk, tātad cilvēks ir aprobežots.

esmu gatava uz daudz ko nepratigu... tik ja vel zinatu, ka tas atmaksajas

Kad biju sīkāks domāju, ka nekad nedzīvošu kopā ar sievieti, bet tagad dzīvoju un mums pat ir kaķis  

Nav ne jausmas
Laikam jau viens vārds maksā lētāk nekā divi
Visur ir krīze

Nu tā jau ir, ka dzīve nav rožu dārziņš, bet vispār jau mīlestība ir un paliek mīlestība. Tu raizējies par viņa nemīlestību salīdzinājumā ar savu mīlestību. Tā ir viņa problēma, ka viņš nemāk, vai negrib mīlēt un varbūt īstenībā viņš jau mīl, tikai kādu citu, bet varbūt, ka viņš mīl Tevi un liek, Tev saprast, ka nemīl, jo negrib Tevi sāpināt.... Mums apkārt mīlestība ir tik daudz, cik mūsos pašos ir iekšā, un pat maza mīlestībiņa ir skaista, pat skumjas un ilgas var būt, kā skaista cerība! Tā ir cita pasaule, no tās nevar atkratīties, kamēr mēs dzīvojam, kamēr mēs jūtam arī savādāk, ne tikai fiziski! (: