Apziņa

njaa, patieso veertiibu cilveeks uzzin vai saprot tikai tad kad tas ir zaudeets. hmm, nez, mosh tajaa briidii kad nekas nav zaudeets vienkaarshi par to nedomaa, un ir pierasts pie vinja. kad kauko dara ne taa, tad visdriizaakais nedomaa par to ko tas nodariis otram, prosta izdara un viss, nedomaajot par sekaam. pozitiivi buutu ik pa laikam censties noveerteet to ka tev ir attieciibas tieshi ar to cilveeku nevis ar kaadu citu, neskatoties uz pieradumu. un veel kas. kad ir pieradums, tad juutas kjip paliek taakaa nemanaamaakas, un zaudeejot taas paarveershas saapees, un tad cilveeks redz: "jaa, toch juutas ir pret to cilveeku."

Kamer viss pašam liekas labi tikmer nemani ka dari otram pāri un ja mani liekas ka tomer tas ir normali jo tapēc tak tevi nepasūta...vajadzētu visu laiku domāt kā būtu labāk nevis pie sevis pateikt "ir labi"

Es sava stulbuma del pazaudeju tiesam loti labu draudzeni!
Un tikai tagad pec 2gadiem saprotu savu kludu un stulbumu!
Es vinai uzrakstiju vestuli-zinu ka izlietu udeni nesasmelsu bet tomer atvainojos!
Mes turpinam sarakstities-lai ari tas nav vairs ka agrak! :(

Nezin, bet parasti jau cilvēka daba ir vainot otru pie visa nevis sevi.
Jebkurā gadījumā, kaut vai arī apzinies savu rīcību, nekad to neatklāsi tam otram (pārsvarā). Lepnums, pašapziņa, da vienalga kas.
Stulbi, bet esam tikai cilvēki

Tam pamatā ir daudzi iemesli.
* Draugu pazaudēju, jo mainīju skolu, tas attāluma dēļ.
* Mainās intereses, ir arī citi cilvēki, kurus var sastapt.
* Savas attieksmes dēļ, var daudz ko salaist dēlī.
* Varbūt draugs pats kaut ko ir izdarījis, ka notiek tāds pagrieziena punkts, jo pagales bez uguns nedeg.