Kad nāk tā apziņa? (tur iekšā)

Cik cilvēku, tik viedokļu. Es parasti sāku nožēlot uzreiz pēc pateiktā, redzot cik ļoti esmu to otru sāpinājusi ar saviem vārdiem.

Tāpēc, ka cilvēki tikai pēc nodarītā saprot, kas notiek un ko izdarījis..

Smags jautājums piektdienas vakaram. Nemāku teikt, jo... gadi pagājuši , bet nožēlas momenta kā nau, tā nau!    
Kādas nožēlas... nožēlas neko nemaina Tavā dzīvē, tikai iztukšo - izdari secinājumus, nepieļauj kļūdas nākotnē, izejot no pieredzes un dzīvo UZ PRIEKŠU! Ar nožēlām neviens nav ne paēdināts, ne no miroņiem  uzcelts, jopcik.

Pēc pipariem uz mēles jānāk nožēlai, pēc nožēlas jāveic smadzeņu korekcijas, jāmācās.
Jāgatavojas nākamreizei, tā teikt. Savādāk lamāšanās tikai pieaugs, takā paredzams, ne?

I jau otrs klasiskais variants, neko nemācīties un paijāt sev galvu.
Jo vainīgi jau visi citi, es pai pai he heh heeheh

Šitie jautri temati (smejos par dzīvi vienmēr, kā šī mūs dupsītī hehehe)

p.s.
nesen gandrīz kaķi noindēju mēģinādams izglābt šim dzīvību no bites kodiena kaklā... hee, feini feini

nezinu kas tas ir,kas liek runāt tādas lietas,nožēla jau atnāk,bet ne visi to atklāj
laikam tas ir otrais ES kas runā sliktas lietas un tad pieslēdzas pirmais un nožēlo
nu man  tā liekas