Ar kādu smaržu Tev asociējas bērnība?

Piena telēnu smarža, jo vecmamma un vectēvs apkopa 100 telēnus, tad fermā pavadītais laiks šķita brīnumjauks, kā mūžīgajā bēru dārzā. Tur vienmēr smaržoja pēc siena, piena, putrām.... Tad vēl ar žāvētiem āboliem, kas otriem maniem vecvecākiem vienmēr kaltējās uz mūrīša, pēc apaļās , saldās baltmaizes ar ievārījumu...mmm, joprojām saskrien siekalas mutē, pēc siena, kas tikko svaigs savests šķūnī, pēc rasas un meža zemeņu smaržas... Un jā, galvenais pēc upes ūdens.

ar siena smaržu, jo kā lauku skuķim nācās to gan kasīt, gan kraut gubās, gan mīdīt, kad tas tika vests mājās, un kur nu vēl nakšņošana sienā... un vēl ar ābolu smaržu- vecmammai bija milzīgs ābeļdārzs ar ļoti dažādām ābeļu šķirnēm- nācās tos gan lasīt, gan mizot, gan vārīt zaptēs... jē- cik agrāk tomēr bija forši!    

Ar zemeņu, pļavas, upes, baseina, koku, siena, lietus saržām..
Bērnībā dzīvojos laukos ......Pie udeņiem, pļavās, siena gubās, šķūņos lidām..
Mmmm..
Vot, tie bij laiki...

Ar nopļautas zāles, siena, plācmaizes, dīķa un omītes smaržām!  

Savaigas, svētdienas rītā ceptas pankūciņas ar krējumiņu  

Silts izslaukts pieniņš un īsta lauku klona maize ar meža zemeņu smaržu.....tāda bieza kārta.

Ar siena smaržu, jo kad biju maza, tad mums bija ~40 trusīši, kuriem šķūnī turējām sienu ziemai.

Vēl ar mammas Nivejas krēma smaržu...

pienenes- daudz pavadīju laiku ar viņām. :D
mannā putra-māte agrāk taisīja. kad man zobu vēl nebija.

silts gotinas piens :)

ar auzu tumi- to man kādreiz deva nenormālos daudzumos, jo skaitās veselīga. tagad auzu pārslu putru varu ēst, bet no tumes joprojā šķebina..

rozu
braucam uz laukiem kur daudz ruzu krumu....
un arii ar ventsas smaku... jo pie ventas dzivojam.. [vasarnicas maja]

...liepziedu tējas smaržu...

jasmīnu smarža, jo pie vecāsmammas tie ļooti spēcīgi smaržoja!

ar pienenu..