Ar ko Jūs būtu gatavi dalīties ar citiem cilvēkiem?

man nepatīk runāt neko tādu, kur ir ļoti atšķirīgi uzskati, ka pilnīgi var sastrīdēties un sakauties.

Es nezinu, cik ļoti atzīst, bet nu tas ir vairāk  kā skaidrs, ka sliktās sevī nosaukt ir daudz vienkāršāk. Un, kad  liek nosaukt labākās īpašības sevī, tad parasti notiek stostīšanās  un apdomāšanās. Tā kā, nezinu, varbūt nosaukt sevi par maitu ir ļoti vienkārši, bet atzīt, ka esi maita, ja kāds no malas to met acīs, tad laikam nē. Lai gan tas ir ļoti  atkarīgs no  tā,  kas atver acis.

ja tas ir manas iespejas, tad palidzu. bet reizem nakas ari atteikt, jo citi tavu izpalidzibu sak izmantot un sak uztvert to ka passaprotamu lietu, ka tu nekad neatsaki. tapec nedrikst pieradinat pie ta, bet censties saprast, kad palidziba otrajam tiesam ir vajadziga un kad vins pats par sevi labi varetu parupeties

Protams! Ja cilvēks man ir interesants, tad vispār - es nevaru izgaidīt, kad un par ko varētu padiskutēt :))
Tik nepadomājiet, divdomīgi! :))

Tādām visticamāk blakus būs bezmugurkaulnieki, kas nespēj iebilst pret pārspīlētu "kko" - nezinu kā to pat noformulēt pareizi. Tādā veidā kādu privatizējot viņas vnk ceļ savu pašapziņu un ja gadās kāds kurš pasaka savu vīrieša vārdu, tad gan ir ziepe un pašapziņa zemāk par zemu.  

Komunikācija te vispār ir nekāda, jo apkārtējie visbiežāk šādus nīkuļu izgājienus nesaprot un negrib saprast - ja man tāds draugs būtu, kuru vecene gana kā mazu jēru, tad es vnk izvairītos no kumunikācijas tik ilgi, kamēr šis no viņas netiktu vaļā. Negribu vēl pār savu galvu dabūt lērumu pārmetumu par "kko" un negribās arī lai manis dēļ tam "nabagam" nāktos ciest.

Nop,pašai savs paurīts ar ,ko domāt Ja Tu neteiksi ko man darīt,es neteikšu ,kur tev iet

Ne pārāk, bet apmācot suņus un to īpašniekus  esmu to iemācījies

Jā.
Pēc iespējas, ar katru īru, ar kuru aprunājos, stāstu par Latviju, cilvēkiem, kultūru, tradīcijām!

Pasaulei ir jābūt līdzsvarā ... Labajam un ļaunajam ir jābūt līdzīgā daudzumā =))