Attālums ir šķērslis attiecībām vai arī tās ir tikai plikas iedomas..?

domaaju ka attaalums ir shkjeerslis....jo teikt jau varam daudz ko,bet pieraadiit nevaram..

Varbūt ne cik attālums , bet laiks.
Bet tas ir atkarīgs no konkrētu indivīdu morāles, jūtu "dziļuma" utml..
Ir, kas gadiem var būt uzticīgi, un ir, kam diena jau ir par daudz -jālec citam(-ai) čupurā! :D
Cilvēkiem, kuriem darba specifikas dēl jābūt regulāri un samērā ilgstoši prom no mājām,var izveidoties situācija, kad ar laiku pierod (cilvēks pieskaņojas) būt vieniem un tad ir tā .. savādi.

Lasīju DrDesetroy memuārus un izlasīju "atkarīgs no konkrētās invalīdu morāles" Kas principā arī ir atbilde - ja neesi invalīds, tad problēmai nevajadzētu būt, jautājums vai Tu pats to gribi?

Manuprāt, tas ir šķērslis, jo nespēju iedomāties attiecības, kurās cilvēki viens otru nevar satikt regulāri attāluma dēļ. Zinu cilvēkus, kuriem patīk šāda veida attiecības, jo, lūk, viņi viens pēc otras paspēj pamatīgi sailgoties, tāpēc katra tikšanās viņiem ir īpaša, bet personīgi man tas nav pieņemami, jo nekāda virtuāla sazināšanās nespēj aizvietot to, ko cilvēki viens otram spēj sniegt klātienē. Un nav mazsvarīgi arī tas, ka attālums var būt nopietns iemesls greizsirdībai - ir labi, ja vari otram cilvēkam 100% uzticēties, bet tas nenozīmē, ka tavu uzticību otrs agri vai vēlu nevar pievilt.

Ir jau gan šķērslis.
Ja arī sākumā tā neliekas, bet ar laiku tas rada tikai problēmas.

tas ir šķērslis ja otrs to nesaprot .. bet ja saprot tad nav .. un gaida kat vien var vai spēj ierasties

Daļēji ir, bet es vienmēr zinu, ka es atgriezīšos mājās