'' Bizness aprij jauno cilveeku privaato dzzivi'' - ko jus par to domajat?

Ir , kam aprij un ir, kam neaprij. kas māk/iemācās visu kaut puslidz pareizi organizēt, atradīs vietu gan sev, savām sirdslietām, hobijiem, gan tuviem mīļiem cilvēkiem. Man pazīstami daudzi biznesa aprindu cilvēki. Citam jumtiņš nobraucis, citam deguns pret debesīm rīvējas, visādi ir. Uzskatu, ka vajag pirms ko darīt, kaut kādā sfērā līst iekšā, pārbaudīt, notestēt sevi, vai esi spējīgs to lietu vilkt un vai tiešām tas ir sirdī. UN JA ARĪ APRIJ (pozitīvā nozīmē) NU UN!? :) - varbūt labāk, nekā  aprij narkotikas, alkohols, slinkums, parādi, dirnēšana pie datora un bezjēdzīgā "dekoratīvā čuguna liešana saitos"   . Beigu beigās ir jādomā par nākotni un labāk lai bērnam ir biznesa aprindu vecāki, kas spēs nodrošināt, nostutēt, parādīt pasauli un kaut ko labu ari nākamajām paaudzēm atstāt,  nevis nomīzies alutiņpļumpētājs slaists, kurš neko ne parādīs, ne iemācīs.
Rezumējums - neviena galējība nav laba. Visam jābūt samērīgi.

taa tas ir, gribi pikji, ziedo visu paareejo, gjimeni un attieciibas ieskaitot.

Tā viennozīmīgi to nevar noteikt! Ikdienā ģimene paliek "novārtā",bet,toties,īsajā atelpas brīdī kopā ar saviem mīļajiem vari doties ceļojumos,atpūtas braucienos. Kā arī ģimenei nav jābēdā par iztiku,mājas remontu utt. ....
Ja visu pareizi māk sabalansēt,tad viss o.k.

Man gan tā nešķiet, ja tas ir tavs sirdsdarbs un zini savu mēru