Cik bieži aizdomājieties par to, kas būtu, ja tomēr būtu izdarījis nedaudz savādāk?

bieži, pārāk bieži.
Pagātne jāatstāj tur, kur tā ir un jādodas uz priekšu dzīvē neatskatoties atpakaļ un nenožēlojot, tikai un vienīgi mācoties no tās.

kā būtu,ja tantei būtu riteņi

reti bet aizdomaajos....neko redz neizmainiisi....tapeec censos nedomaat

šad tad, kad uznāk tāds vājuma brīdis un liekas,ka viss ir purvā.
Bet tad es apzinos,ka līdz šim VISAS manas izvēles ir bijušas 100% pareizas.
sounds incredible, right?

..laiks gāja un es sapratu, ka domāt, KĀ BŪTU, JA BŪTU, ir absolūti bezjēdzīgs sviests, jo cilvēks nevar paredzēt tālāko notikumu gaitu, pat ja sekundi vēlāk vai ātrāk piecelsies no gultas. Biete ir starp pleciem un  ļurītavas ir pie pleciem, hadenes no di...as abas izlīdušas!? Viss ok! UZ PRIEKŠU! AIRĒ! DARI! Alles!

Bieži analizēju notikušo domājot kā būtu bijis, ja es izdarītu bišķ savādām lai, piemēram, mācītos no kļūdām kad sparinga laikā pieļauju kļūdu iemācīties pielāgoties pretiniekam un daudz ātrāk izprast nākošās viņa darbības, tas ļoti labi palīdz cīņā parterī trennēties pārdomāt iepriekšējās dienas trenniņu un labot savas kļūdas.

cenšos par to nedomāt, bet atcerēties, ka ja vairāk klausīšos un mazāk runāšu, varbūt līdzīgi misēkļi neatkārtosies.

Diezgan bieži sanāk, ja runā par privāto dzīvi, bet tā ikdienā rettāk