Atbildes

    1.  0 0

    apelsins 3 (615)12 9 g  

    Parak gudrs jaut.! :D
    Es apmulsu...

    1.  0 0

    mierss (36) 5 (2568)26 9 g  

    es domaju ka tas ainem kadus procentus 2 no visa radioktiiva fona!

    1.  0 0

    iive 7 (41980)2512 9 g  

    :D ?

    1.  0 0

    Pelliite 3 (659)1813 9 g  

    meiteniiit man tev padomins nolaidies uz zemes tu ar saviem jautaajumiem centies izcelties tas arii viss::vai sis jautaajums ko uzdevi tiesaam tev tik loti interesee??:D:D:D

    1.  0 0

    chominjshh (35) 4 (1221)37 9 g  

    Apkārtējā vidē radiācija ir dabisks process. Cilvēki tās iedarbībai tiek pakļauti nepārtraukti, jau miljoniem gadu. Dabiskā radiācija ietver kosmisko radiāciju no kosmosa, zemes radiāciju, kas rodas no dabiskiem radioaktīviem materiāliem augsnē, akmeņiem un celtniecības materiāliem; radiāciju, kas rodas no gāzēm, kuras izdalās no zemes dzīlēm, kas satur dabiskos radioaktīvos materiālus.

    Dabiskās radioaktivitātes līmenis dažādās vietās var būt atšķirīgs.

    Latvijā dabiskās radiācijas fons ir apmēram 3·10-6 radu (rads — mērvienība jonizējošā starojuma mērīšanai). Pēc sanitāri higiēniskajām normām tas nedrīkst pārsniegt 3·10-3 radu.

    Atmosfērā dabiskā radiācija palielinās, pieaugot attālumam no Zemes virsmas.

    Radiācija ir Visumam vienmēr un visur piemītoša parādība. Atsevišķi radiācijas veidi atkarībā no to daudzuma ir būtiski Zemes dzīvības procesu norisei. Fotosintēzes procesā augi iegūst enerģiju no gaismas. Dzīvības procesu ritmi un cikli ir regulāri atkarībā no gaismas; no gaismas ir atkarīgas redzes spējas; infrasarkanais starojums sasilda Zemi; pat potenciāli bīstamā ultravioletā radiācija ir svarīga D vitamīna ražošanai organismā.

    Lielākā daļa no tā, kas tiek apzīmēts ar jēdzienu radiācija, atrodas tā sauktajā elektromagnētisko viļņu spektra intervālā, kurā dažādi radiācijas veidi atšķiras pēc frekvences un viļņu garuma. Vislielākais viļņu garums un viszemākās frekvences ir radioviļņiem un mikroviļņiem, tiem seko infrasarkanā radiācija (siltums). Tuvu spektra vidum ir redzamā radiācija (gaisma), aiz    tās — ultravioletā (UV) radiācija. Spektru noslēdz radiācijas veidi ar visīsākajiem viļņu garumiem un augstākajām frekvencēm: rentgenstari (X – stari), gamma (γ) stari un kosmiskie stari.

    Pēdējos četrus radiācijas veidus sauc par jonizējošo starojumu. Jonizācijas briesmas ir visbīstamākās X – staru un γ staru gadījumā, kuri iespiežas pietiekami dziļi, lai izraisītu ģenētiskos defektus. Ultravioletā radiācija neiespiežas dziļi orgānu audos, tomēr var izraisīt ievērojamus virsmas audu bojājumus (ādas apdegumus, staru slimību).



    Radiācijai iedarbojoties vienmērīgi uz visu ķermeni, pirmie tiek skarti audi kaulu smadzenēs. Ja viss ķermenis tiek pakļauts ļoti spēcīgai radiācijas iedarbībai, kaulu smadzeņu bojājuma dēļ nāve var iestāties dažu nedēļu laikā.

    Galvenās sekas radiācijas ietekmei uz cilvēkiem ir pieaugošs mutāciju ātrums, ievērojams atsevišķu slimību (audzēju un kataraktu) riska pieaugums un samazināts dzīves ilgums. Lielās dozās radiācija var nogalināt nekavējoši.

    Radioaktīvās vielas (90stroncijs, 137cēzijs u.c.) uzkrāj augsne, kur tās nokļūst ar radioaktīviem nokrišņiem pēc kodolsprādziena. Radioaktīvās vielas ieslēdzas barības ķēdēs un tādējādi var nokļūt arī cilvēka organismā.

    Cilvēces radītie kodolradiācijas avoti, kas joprojām tiek attīstīti, ietver sevī visas pasaules kodolieročus un atomelektrostacijas.

    Intensīvu un plašu debašu jautājums ir radiācija no medicīniskajiem diagnosticēšanas līdzekļiem, piemēram, no rentgenaparāta (X-stari), kā arī datoru un televizoru ekrāniem, elektropārvades līnijām un citām industriālām iekārtām.

    Debates par elektromagnētiskās radiācijas ietekmi ievērojami pieaugušas pēc 1970. gada, kad veiktie pētījumi pierādīja ievērojamu saslimstības ar audzējiem riska pieaugumu elektropārvades līniju tuvumā dzīvojošiem bērniem un elektrostaciju strādniekiem. ASV Vides aizsardzības aģentūra 1970. gada decembrī noskaidroja iespējamo cēloņsakarību starp ekstremāli zema līmeņa elektromagnētiskajiem laukiem un leikēmiju, limfmezglu un smadzeņu vēzi. Minētie pētījumi joprojām turpinās.

    1.  0 0

    haralds (64) 6 (6719)227 9 g  

    Cik % salīdzinot ar dabisko fonu, ja precīzi formulēt. 3-20, ja viss OK? Kopā nedrīkstētu pārsniegt pieļaujamo.

Līdzīgie jautājumi


Aizmirsu paroli

Рейтинг@Mail.ru Ramblers Top100 Top.LV PULS.LV Professional rating system