Cilvēka neveiksmju pamatā ir ... ?

1. Dabas likumi - grozi kā gribi, jebkurā sab-bā būs +- % bizmesmeņu, bomžu, vergu, neakarīgo, laimīgo, savādāk domājošo utt..
2. Ieliktais mātes miesās un bērnībā (,,starta"kodēšana)
3. Piekrītu paŗējiem - cilvēka stulbums.
4. Atseviškais smagais gadījums - neatkaŗtojamā latviešu mentalitāte.   (plaģiāts no Daisenas atbildes)

Atkarīgs no cilvēka.
Bet tā man liekas, ka mēs paši sev ieskaidrojam, ka mums neveicas tas un tas (...) Un arī bieži ietekmējamies no cita teiktā, ka esam neveiksminieks/- ce.
Bet īstenībā viss ko daram mums padodas :)

Nepareizas domas un nostaaja.

Nepiekrītu tam, ka vainīgs pats cilvēks.
Visbiežāk vainīga apstākļu sakritība vai pat citi cilvēki.
Nevar teikt, ka cilvēks pats vainīgs pie tā, ka, piemēram, viņu notrieca mašīna ar dzērušu šoferi.
Cilvēks nav vainīgs pie tā, ka kāds ir miljonārs, kamēr pašam jāraujas vaiga sviedros par kapeikām.
Nav vainīgs tad, kad kāds ģimenes loceklis dzer.
Ir daudz dažādu ietekmējošo faktoru. Ar savām domām un nostāju var ietekmēt šo to, bet ne visu.

zems pašnovērtējums un skaudība

paša cilvēka nolaidība.

Ramona - tu domā, kā standarta "jaunā" paaudze, ar līku domāšanu un tici vai nē, bet domā nepareizi!!!.

Neveiksmīgi apstākļu sakritība arī ir cilvēka nolaidība.
1. Cilvēku notriec auto.. vainīgs šoferis? Nē bļ*!!!, kur tas gājējs skatījas, kad gāja pār gājēju pāreju? Naktī uzvelc atstarojošu vesti, nevis ceri uz laimi..
2. Protams, ka visi grib būt miljonāri neko nedarot. Strādājot par krāvēju un nemācoties skolā, gudrāks nekļūsi un tā arī nespēs izdomāt kā miljonu nopelnīt.
3. Tēvs vai māte dzer? Nu i huļiš, lai dzer! Mēs tak visi esam tik nevarīgi, ka neko mainīt nevaram? Man tēvs runāja tikai krieviski, tagad runā tikai latviski, lai arī kāds viņš patriots bija.

Ir daudzas dažādas atrunas, lai neko nedarītu un vainotu savās neizdarībās/neveiksmēs citu.

Sašķobiijies spoguļattēls..
Ja šķībi redzi..šķībi arī domāsi..

Vajums un neuzdrikstesanaas ....

Šis pirmsākums (lai arī cik ļoti mums to negribētu atzīt) manuprāt tomēr ir meklējams cilvēkā pašā-viņa domāšanā,attieksmē,raksturā,uzvedībā. Protams vieglāk par vieglu savās neveiksmēs ir vainot citus nekā saskatīt savu vainu vai censties ko mainīt,labāk protams ir īdēt uz visu pasauli- "kā man neiet? ","kāpēc neviens mani nemīl?","kāpēc viņam ir,bet man nav?" utt nekā beidzot pacelt savu dibengalu un sākt kaut ko darīt lietas labā!
Bet ja tiešām ir kāds,kas visiem spēkiem cenšas sasniegt kaut ko,bet viņu vajā neveiksmes viena pēc otras,tad ticu,ka dzīvē nav netaisnība vien un šim cilvēkam kādudien šī melnā josla tomēr mīsies ar balto....

neparlieciba,bailes,saubas

man nepatīk tas vārds "neveiksme" vienmer cenšos domāt tālāk ka tās neveiksmes dēļ rīdiena ir savādāka, tāda kādai tai jābūt :)

seks

Pats cilvēks.. Jo visas veiksmes pamatā ir tas, ko pats darīsi un kā domāsi.. Veiksme no gaisa nekrīt..