Kad ej pa ielu, vai cilvēki bieži uz Tevi atskatās vai pamatīgāk nopēta?

Jā. ir tā. es pat nezinu, kāpēc tā ir. jo tas nav tikai tajās dienās, kad esmu kkā īpaši saģērbusies vai uzkrāsojusies, tā ir ikdiena. parasti man tas patīk, bet reizēm kaitina.. laikam jau kkas īpašs manī ir, ja cilvēki skatās, visticamāk kkāds iekšējais šarms un pašpārliecinātība varētu būt tās lietas, kas piesaista citu cilvēku skatienus >.> ?

nezinu ar ko...bet diezgan biezi...
es apzinos ka mani neka nav tada lai uz mani atskatitos,bet taa ir sanacis....

ir gadījies, bet tas viss lupatu dēļ, jo dažkārt izskatos pēc spoka

taa iipashi nee, vai arii es to nepamanu.

Nu reti pārvietojos pa ielu..
Un ja godīgi nepievēršu tam uzmanību...jo ja kāds vēlas lauzt kaklu un blenzt, tad viņa tiesības...
Ja kāds pasmaida, tad atsmaidu...

nē, es pat cenšos lai tā nebūtu, jo es nevaru ciest ka uz mani lupī kā uz kkādu izstādes eksponātu...

Neskatos kā mazs bērns aiz muguras sev vai kāds uz mani skatās...

a kape ta es jau 4 mēnesi no meža lauka nelienu,a......
šausmas

Jā, laigan bieži vien pat nēsmu ģērbusies izaicinoši, bet pavisam vienkārši, varbūt ir kas tāds kas tos cilvēkus piesaista

nee!

nu man liekas ka ta ir ja
bt nu isteniba laikam ka nemaz ar nav ta
vnk iedomajos ka skatas tad kauns iziet no majas ara jo visi tak skatisies uz mani jo ipasi ja piem tur pumpa vai kka taa

godīgi? Jā! It īpaši pēdējā laikā... nezinu, varbūt tādēļ, ka lidoju pāris centimetrus virs zemes? :) Bet varbūt tas ir manu košo maiciņu un dīvaino zīmējumu uz tām, nopelns :) pēdējā laikā kaut kā biežāk sanāk ar kādu saskrieties, nesadalīt durvis un tamlīdzīgi dienas sīkumi, bet visi ir tik ļoti laipni un smaidīgi, izpalīdzīgi, ka taisni prieks atsmaidīt pretī, vai pat parunāties ar pilnīgi svešiem ļautiņiem... jē! būtu šitā vienmēr!  

Aga..
Reizēm saprotu,kapēc...
Atskatās, griežās uz rinķi un pat sākt n;akt līdzi..mēģinot uzsākt sarunu!!
Es ja būtu vīrietis arī nespētu nereti pretotoes, kam tādam
bet reizēm, kad vnk zirgastē, trenninttērpā, šļūcu uz veikalu..pat tad acis izbolījuši, mēles izkāruši seko līdzi katrai Manai kustībai..Tas liek justies neērti un neveikli..tieši tā iemesla dēļ viena pati uz veikalu neeju!!!sajūta ....gr.....
bet pieturās, kad tantiņas nopēta no galvas līdz kājām katru mata šķipsnu,katru auskaru, spīguli, vai diegu apģērbā gan... gribas uzkliegt, KO LŪRI????
beet labāk, tā nekā kļūt pelēkai un nepamanāmai..esmu jau pieradusi pie tā,ka esmu pamanāma un novērota..vrb, tapēc pat esot mājās istabā, ir sajūta ka kāds kkur uz Mani skatās
Mīlu atrasties uzmanības centrā/protams labā nozīmē/..tādsnu,  Man tas rakturs...

nezinu ar ko es to panāku, bet atskatās, kaut es nemaz neēsmu pāris stundas pie spoguļa sēdējusi un mugurā man nav izaicinōšu drēbju....iekšējais skaistums...varbūt

Jā, bieži wien. Man tāda cilwēku reakcija neiet pie sirds, tāpēc izejot cilwēkos wnm klausos mūziku. Tā wieglāk nepamanīt, ignorēt tos skatienus. Tad wiss apkārt notiekošais ir itkā tāds fons mūzikas pawadījumā. Dažkārt pat draugus tā nepamanu & tad man raxta SMS, ka esmu lepna palikusi..  

Tā viņš ir. Pieradusi jau esmu :D
It sevišķi tas izpaudās šodien, kad savās jaunajās botiņās pa ielu gāju Bet principā - man tas viss īpaši netraucē :D

Šad tad pat uzrunā ... sevišķi Vecrīgā :D ... Nepievēršu uzmanību nedz skatītājiem, nedz aizdomājos ar ko es šo īpašo padarīšanu nopelnu ...

reti ta gadas!!!