Dažreiz mēs paši rīkojamies kā paši nenovēlētu citam rīkoties?(iekšā)

kad situāciju skati no malas ,tad viss liekas skaidri un saprotami
bet kad pats esi situācijā,tad visas instrukcijas ir ''priekš kaķiem''
labs teiciens,nespļauj kāpostos,var sanākt pašam ēst

Uhh, baigi sarežģīti kaut kā...Kam kas kur ko saka? Tak dēt jāsūta, jopcik, skolotāju daudz, it īpaši nadzīgi skolot tie, kas paši apdirsušies līdz acīm. Un grib, lai tajos pašos sūdos mirkst arī otrs..   kompānijā tak jautrāk. Katrs dzīvo savu dzīvi, vadās pēc savas sirds un prāta un laiks pats rādīs un saliks pa plauktiem. Viss.

Opā!,.. cik pasmags gabals domāt,... nu tāpēc jau, ka vairākums cilvēku vienkārši nu nevar nemācīt citus. Zin , man vispār šis stereotips besī - ka ja tu jaunāks, ta jebkurš, kaut vai tu nopirdies ''nepareizi'' allaž mācīs, kā ''pareizi pirst'' A nu ja tu pats, jauns, kādu mācīsi (un ir tā, ka tam jaunajam, pauris daudzreiz labāk strādā, kā tam vecajam), nu ta viss - nē, nē un nē, man tak gadi, tere, pere, tram taram, un pats beigās ''vecais'' ap*iršās. Un apmēram   - pozā un klusē, jo NU NEPARKAM neatzīs, ka ir nekļūdīgs - šitas man nu riebjās ļoti, un tad nu mācīt ar sāc citus kā neapzināti ''atriebdamies'' un ķēde no jauna pinās.
Te nu teiciens der: ''Ceļš uz elli bruģēts ar ''labiem'' nodomiem''