Daba nemīl tukšumu.... vai tas attiecas arī uz tukšumu naudas makā? :)

taakaa muusu politikaa viss notiek pilniigi preteeji graamataas rakstiitajiem likumiem, noteikumiem, sakariibaam utt, tad atbilst vai nu pilniigaa idiotisma, cirvisma un debiilisma teorija, vai arii nopirkshanas teorija. respektiivi visi ir sen nopirkti, un mums te visu biida uz kaukaadu meerkji (ne to labaako un humaanaako), kjip kaukas no sazveerestiibas teorijas. un dazhas lietas ko valdiiba dara ir tik aciimredzams debiilisms, ka kaukaa vairaak sliecas domaat par otro variantu, vai arii tomeer pie varas mums tiek konkreetaakie idioti, dalbajobi, lasharas, cirvji, dornji, laapstas, aamuri utt.

uz ielas drīkst

Man nekad nav paticis, kad man stāsta, kā man rīkoties, ja es pati esmu pārliecināta vai nolēmusi kaut ko.
Cita lieta , tad ja es lūdzu padomu vai citu viedokli.

Tāpēc man bieži sanāk vai nu pasūtīt, vai pamāt ar galvu un darīt pa savam  

Jā. Nemētāju atkritumus apkārtnē. Skatos ekoloģiskus risinājumus pa National Geographic

Jebkurš kompliments ceļ pašapziņu. Ja tas tiek veltīts kaut kam konkrētam, tad, manuprāt, tas norāda, ka kāds tiešām ir pievērsis uzmanību otram cilvēkam. T.i., ja, piemēram, man kursabiedrs saka- Tu šodien ļoti labi izskaties!- tad tas, protams, ir ļoti patīkami un pamatīgi uzlabo omu, bet ja pasaka- Tev šodien ir ļoti skaista frizūra-, tad šķiet, ka šis cilvēks tevi tiešam ir nopētījis un tiešām ir pamanījis kaut ko uzmanības vērtu. Un tas, kuram tiek šis kompliments izteikts tomēr nedaudz vairāk saspicē ausis. O, viņam/viņai patika manas smaržas? Laikam būs biežāk tās jālieto... Garšoja manis gatavotās vakariņas? Zināšu, kā vēl kādreiz viņu palutināt... Ceru, ka doma apmēram ir skaidra.

Piemēram, Andis Lipsbergs, Reinis Tukišs... Inga Gaile un Kārlis Vērdiņš...Piemēram, Vērdiņa - dziesma par bohēmu

šis cilvēks ir jau piedzēries
un kļuvis jauks un mīlīgs
kniebj dupsī skaistām meitenēm
un pīpē ūdenspīpi

tas katram labu pateikt grib
ja kāds to vēlas klausīt
viņš jautri dzied un uzdejo
un nobučo man ausi

šis cilvēks logu ārā sit
un elpo brīvu gaisu
jau namatēvs zem izlietnes
tam mīkstu vietu taisa

šis cilvēks ir jau piedzēries
un kļuvis labs un kluss
kā taurenītis kūniņā
viņš maigi šņācot dus

pīkst mobilais nāk mesidži
tam sūta ļaunu ziņu
bet cilvēks šis ir piedzēries
un nemodiniet viņu

darba piederumi (āmuri, dzelži, urbji un krāmi), veļasmašīna, plīts, ledusskapis, netīrie veļas kalni, spogulis, pulkstenis, tosteri un vēl visādi sūdi!!!!

Mēra sajūtu iemāca mums vecāku attiecību modelis. Ja starp vecākiem valda mīlestība un savstarpējā cieņa, tad bērns pats saprot, kas ir labs un kas ir slikts, kā arī, kur var iet uz pilnu klapi un kur vajag sevi nedaudz, bet tomēr ierobežot. Attieksme pret apkārtējo pasauli un tajā notiekošajiem procesiem bērnam veidojas tieši no vecāku attiecībām. Tieši šis apstāklis arī neļauj viennozīmīgi atbildēt uz uzdoto jautājumu...jo katram ir savas dzīves vērtības un izpratne par mēra sajūtu. Ja bērnam no zīdaiņa vecuma ir mācīts sasniegt daudz, neskatoties ne uz ko, tad viņam visticamāk mēra sajūta būs pavāja..tā tiekt ies pār līķiem..mērķis attaisno līdzekļus... nereti šādi cilvēki arī paši pret sevi izturas diezgan nežēlīgi, kā rezultātā ātri vien var 'aizrauties' ar nevisai veselīgiem ieradumiem, kuriem mēra sajūta būtu īpaši nepieciešama... Bet, ja bērns redz, ka starp vecākiem ir cieņa, kas prasa arī māku iet uz kompromisiem, tad viņš redzēs, ka visam ir savas robežas, arī savu vēlmju robežas..kā rezultātā, mēra sajūta būs arī attiecināma uz citām jomām.  Katrs, izaudzis dažādās ģimenēs, atbildēs citādā. Personiski man - mēram vajag būt visās jomās, citādāk tevi apēdīs tevis paša alkatība..